Nākamnedēļ Latvijā varētu atklāt līdz 4000 Covid-19 gadījumiem dienā, brīdina Pavļuts  (33)

Kā liecina šībrīža statistika, 14 dienu laikā stacionēšanas epizožu skaits dubultojies. Ja šāda tendence saglabāsies, mēneša beigās prognozējami 275 stacionēšanas gadījumi dienā, liecina VM valdības otrdienas sēdei izskatīšanai iesniegtā prezentācija.

Raksturojot pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, Pavļuts sacīja, ka katrs piektais pacients ar elpceļu saslimšanas simptomiem ir ar Covid-19 inficēts.

Nedēļas laikā par 67% palielināts Covid-19 pacientiem paredzēto gultu skaits – no 970 uz 1187, liecina VM prezentācija.

Tāpat prezentācijā norādīts, ka Covid-19 pacienti papildus tiek ārstēti arī SIA "Aizkraukles slimnīca".

Ir novērojams pieaugums kopējai Covid-19 pacientu gultu noslodzei, lai arī Covid-19 pacientiem pielāgoto gultu skaits regulāri tiek palielināts.

Kā liecina VM ziņojums, uz 18. oktobri 88% Covid-19 gultu kopumā bija aizņemtas, bet periodā no 11. līdz 17. oktobrim tie bija 82%. Savukārt uz pirmdienu bija aizņemti 86% intensīvās terapijas Covid-19 gultu, kas iepriekšējā nedēļā bija 74%.

Covid-19 nodaļās uz pirmdienu bija aizņemti 89% gultu, bet iepriekšējā nedēļā tie bija 84%, liecina prezentācija.

Kā liecina VM prezentācija, pacientu skaits stacionāros dubultojies pēc 16 dienām. Ja šāda tendence saglabāsies, tad līdz 02. novembrim (+16 dienu periodā) stacionāros būs 2000-2100 Covid-19 pacienti, liecina prezentācija.

No intensīvās terapijas gultām daļa ir paredzēta Covid-19 pacientiem, kā sacīja Pavļuts – šobrīd Covid-19 pacientus daudzviet intensīvajā terapijā ārstē uz pārējo gultu rēķina. "Samazinās brīvo gultu īpatsvars, kas ļauj elastīgi darboties", sacīja ministrs.

Tāpat prezentācijā uzsvērts, ka pēdējās nedēļas laikā izsaukumu skaits pie Covid-19 pacientiem un stacionārā nogādāto Covid-19 pacientu skaits turpina pieaugt un ir augstākais līdz šim novērotais.

Kā atklāja ministrs, šobrīd slimnīcās ārstējas 1134 Covid-19 pacienti.

VM valsts sekretāre Indra Dreika valdības sēdē prezentēja arī pieejamos resursus un iespējamos rīcības scenārijus Covid-19 pacientu stacionēšanas kapacitātes palielināšanai.

Kā atklāja Dreika, sliktākajā gadījumā 23. oktobrī būs sasniegts 1500 stacionēto Covid-19 pacientu kopskaits, nedaudz labākā gadījumā tas varētu notikt 27. oktobrī, liecina prognozes.

Tāpat viņa stāstīja par turpmākajiem Covid-19 gultu izvēršanas plāniem, ja būs nepieciešams – līdz pat 3000 gultām, kas provizoriski varētu būt uz 10. novembri, bet viņa pauda cerību, ka līdz tam nenonāksim. Jo šajā scenārijā tiek nodrošināta tikai Covid-19 pacientu ārstēšana un neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet tās saņemšanas laiks ir vēlāks.

Viņa norādīja, ka ir trīs lielākie kritiskie jautājumi – atbilstoša medicīniskā skābekļa pieejamības nodrošināšana Covid-19 pacientu ārstēšanai, jo arī gultas ir jāizvērš atbilstoši pieejamajai infrastruktūrai un loģistikas iespējām. Dreika sacīja, ka aptuveni 20% stacionēto Covid-19 pacientu ir nepieciešama skābekļa terapija.

Otrs kritiskais jautājums ir gultu pieejamība, tai skaitā intensīvās terapijas gultas, kā arī trešais – cilvēkresursi. Viņa sacīja, ka šobrīd lielākais ir māsu trūkums. "Dīkstāves pabalstu mediķiem nebūs, jo ir nepieciešamība pēc ikviena mediķa rokām," uzsvēra Dreika. Tāpat viņa norādīja, ka tiek strādāts pie mediķu motivācijas palielināšanas un piemaksām, kā arī apmācībām tiem mediķiem, kuri līdz šim nav strādājuši ar Covid-19 pacientiem.

Izvēršot Covid-19 gultu skaitu virs 1500 gultām, ietekme būs visiem, un no tā cietīs visi pacienti, akcentēja Dreika.

Viņa skaidroja, ka šajā posmā notiktu Covid-19 pacientu škirošana visos līmeņos – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu apkalpošanā, hospitalizācijā, stacionēšanā, skābekļa nodrošināšanā, intensīvajā terapijā dažādos līmeņos.

Tāpat būtu zemāki pakalpojuma standarti citiem pacientiem – ilgāks laiks, mazāka hospitalizācija un stacionēšana, nav plānveida palīdzības, sašaurināts vai izbeigts dienas stacionāra pakalpojumu apjoms. Tāpat arī būtu mazāks ārstniecības personāla skaits uz pacientu stacionārā, mazākas iespējas saņemt nepieciešamo palīdzību, kā arī plašāks darba apjoms un lielāka atbildība primārajā veselības aprūpē, skaidroja Dreika.

Mēneša griezumā tas nozīmē, ka uzkrāsies pacienti, kuriem netiks veiktas procedūras, kas noslogos veselības nozari arī nākamajos etapos, sacīja Dreika.

Sēdē situāciju slimnīcā skaidroja arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs, kurš norādīja, ka šobrīd slimnīcā ārstējas 37 Covid-19 pacienti, no kuriem četri ir vakcinēti pret Covid-19, bet neviens nav smagā formā. Tāpat viņš uzsvēra, ka vakcinētie nonāk stacionēto statistikā arī tad, ja nonāk stacionārā ar jebkādu citu problēmu bez Covid-19 simptomiem, bet veiktais tests uzrāda pozitīvu rezultātu.