'Plaisa' atalgojumā un studējošo kredīti – diskusija par IZM budžetu izgaismo problēmas  (5)

Grīnfelde komisijas sēdē aktualizēja arodbiedrības "vissāpīgāko un jūtīgāko jautājumu par pirmsskolu". Kā paredz budžeta plāns nākamajam gadam, 2022. gadā pirmsskolas pedagoga zemākās algas likme pieaugs no 872 līdz 942 eiro. Savukārt pamata un vispārējo skolu algas zemākā likme – 830 – pieaugs līdz 900 eiro mēnesī.

Pamata un vispārējās izglītības iestādes skolotāja slodze ir līdz 30 stundām nedēļā. Pirmsskolas skolotājiem – 40 stundas nedēļā.

Šobrīd par vienu darba stundu pirmsskolas pedagogs saņem 5,45 eiro; vispārējās skolas pedagogs – 6,91 eiro. Pirmsskolas pedagogs stundā nopelna par 1,46 eiro mazāk nekā vispārējās skolas skolotājs.

Nākamā gada budžeta plānā paredzētā skolotāju algu celšana paredz, ka pirmsskolas pedagogs par vienu darba stundu saņems 5,89 eiro, tikmēr vispārējās skolas pedagogs – 7,5 eiro. Tas nozīmē, ka vispārizglītojošo mācību iestāžu skolotājs stundā nopelnīs par 1,61 eiro vairāk nekā pirmsskolas.

Par šo "plaisas" palielināšanos Grīnfelde teica: "Manuprāt, tas nav saprotami, tas nav piedodami, tas tomēr ir attieksmes jautājums pret pirmsskolas pedagogiem."

Tiesa, šo LIZDA aktualizēto problēmu izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) komisijas sēdē nekomentēja.

Savukārt Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāve Elīza Dāldere vērsa uzmanību uz studiju un studējošo kredītu pieejamību. Dāldere jautāja, kāda būs studiju un studējošo kreditēšanas nākotne, un – kā ministrija radīs finansiālos līdzekļus, lai apmierinātu pieprasījumu pēc šiem kredītiem.

Viņa atgādināja, ka pagājušajā gadā valsts izsniedza 2400 studiju un studējošo kredītus, aplēses liecinot, ka šogad kredīts varētu būt nepieciešams 2000 studējošajiem. Taču IZM budžeta plāns paredz iespēju izsniegt 1800 kredītus, norādīja apvienības pārstāve.

Komisijas sēdē ministre mierināja LSA pārstāvi, ka bažas nav pamatotas. "Mēs turpināsim studiju kreditēšanu arī tālāk. Attiecībā uz šo spēju finansēt ar pašreizējo naudas apjomu – es teiktu, ka esmu 90% droša, ka mums pietiek līdzekļu. Sākotnēji, kad parādījās šī programma, tiešām bija ļoti liels pieprasījums. Šobrīd tas ir nostabilizējies. Tagad mēs redzam, ka ir aptuveni 1500 studentu, kas ir pieteikušies kreditēšanai," atbildēja Muižniece.

Paredzēts, ka nākamgad pirmo reizi kopš 2004. gada palielinās valsts budžeta stipendijas studējošajiem. Paredzēts, ka tās sasniegs 140 eiro mēnesī. Tāpat arī nākamgad tiks turpināta sociālo stipendiju izmaksa.

Deputāte Ramona Petraviča (KPV) pauda zināmu izbrīnu, ka sociālās stipendijas šogad saņem tikai pirmā kursa studenti. Muižniece viņai atbildēja: "Jā, patiesi – šobrīd tā (stipendija) ir pirmā kursa studentiem. Vienlaikus, es domāju, ka arī bijusī labklājības ministre ļoti labi atceras, ka šīs stipendija ir neatņemama ģimenes valsts pabalsta reformas sastāvdaļa un ka tā tiks ieviesta pakāpeniski. Šogad 1. kursa studentiem, nākamgad – 1. un 2. kursa studentiem, tā četru gadu laikā sasniedzot to, ka absolūti visi studējošie, kas nāk no daudzbērnu ģimenes, saņems šo stipendiju.

Par sociālo atbalstu studējošajiem vairāk var lasīt šeit.

Jau vēstīts, ka IZM, piedāvājot jaunus pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļus, rosināja atteikties no principa "nauda seko skolēnam".

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) izteicās, ka uzdos "filozofiskāku" jautājumu – viņš lūdza ministres viedokli par to, vai augstāko izglītību Latvijā nevajadzētu finansēt tikai no privātā sektora līdzekļiem, savukārt valstij vairāk līdzekļu novirzīt vispārējās izglītības sistēmas uzlabošanai. "Mani pārsteidz, ka ir vairākas skolas, kur vispār nenotiek fizikas stundas. Tas ir katastrofāli," viņš teica.

Sīkāk ar IZM nākamā gada budžeta plānu var iepazīties šeit.