Neveicinās izaugsmi un neizpildīti solījumi, - budžetu vērtē opozīcija  (27)

Saeima pirmdien attālinātā ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā izskatīja 2022. gada budžeta projektu un to pavadošos 12 likumprojektus. Sēdes laikā virkne opozīcijas deputātu kritizēja nākamā gada budžetu, norādot uz virkni nepilnību.

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda kritiskus vārdus par 2022. gada budžetu, norādot uz jau patlaban briestošajām problēmām, kas negatīvi ietekmēs iedzīvotājus, proti, energoresursu cenu ieauguma rezultātā augošajiem izdevumiem par elektrību un siltumenerģiju. Valainis arī norādīja uz Latvijas valdības nevēlēšanos piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi tām nozarēm, kuras skārusi Covid-19 krīze, turpretī Lietuva šādu lēmumu jau pieņēmusi.

Valainis arī sacīja, ka 2022. gada budžetā paredzētās investīcijas ir politiski motivētas, nevis balstītas stratēģiskā redzējumā. Deputāta ieskatā, nav arī novērsta nevienlīdzība pedagogu darba samaksā.

Viņš informēja par "Zaļo un zemnieku savienības" priekšlikumiem 2022. gada budžetā, proti, nodrošināt solīto atalgojuma pieaugumu mediķiem 10% apmērā, kā arī izlīdzināt algu likmes pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogiem. "Šis nav uz izaugsmi vērsts budžets, tāpēc mēs to neatbalstīsim," uzsvēra Valainis.

Arī opozicionārs Vjačeslavs Dombrovskis kritizēja valdības līdzšinējo darbu, norādot, ka šīs valdības laikā naudas bijis tik daudz kā vēl nekad, bet tas noticis uz valsts parāda pieauguma rēķina. Dombrovskis sacīja, ka šīs valdības laikā valsts parāds augs par septiņiem miljardiem eiro, tādējādi Latvija kopumā būs aizņēmusies vairāk nekā Igaunija 30 pastāvēšanas gados.

Dombrovskis kritizēja valdības zemo interesi par izglītības un zinātnes nozarēm. Viņš norādīja, ka Ministru kabinets četru gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrijai piešķīris kopumā 113 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā šī valdība un Saeima atvēlēja Liepājas cietuma būvniecībai. "Šis budžets stāv uz morāli apšaubāmiem pamatiem, valdībai iepriekš atņemot naudu pašvaldībām, kā arī būtiski palielinot darbaspēka nodokļu slogu," secināja deputāts

Opozicionāra Ivara Zariņa (S) vērtējumā, 2022. gada budžets liecina par "varas mazspēju un bezatbildību", turklāt "budžeta projektā redzam, kādā veidā vara taisās pirkt balsis.". Viņš brīnījās, ka valdība var atļauties budžeta deficītu vairāk nekā divu miljardu apmērā, vienlaikus šajos divos miljardos eiro nespējot atrast vēl papildus 40 miljonus eiro, kas būtu nepieciešami mediķu atalgojuma celšanai.

Savukārt deputāts Valērijs Agešins (S) kritizēja iecerēto valsts pārvaldes atlīdzības reformu, norādot, ka valsts pārvalde nav profesionāla, bet tajā strādā "partiju ielikteņi", tāpēc valsts pārvalde nespēj pieņemt lēmumus, kā apliecina Covid-19 krīze.

Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) kliedēja opozīcijas deputātu paustās bažas, ka 2022. gada budžets neparedzēs finansējumu tautsaimniecības attīstībai. Viņš informēja, ka nākamgad tieši ekonomikas veicināšanai Ekonomikas ministrijas resorā tiks paredzēti 40 miljoni eiro, kā arī 70 miljonus eiro plānots novirzīt produktivitātes celšanai.

Feldmans arī oponēja paustajam par valsts pārvaldes atlīdzības reformu, norādot, ka šim Saeimas sasaukumam netiks palielinātas algas. Savukārt, vērtējot plānoto atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldē, deputāts uzsvēra, ka valsts pārvaldei ir jābūt pēc iespējas kompaktai un labi atalgotai, turklāt atalgojuma celšanai ir jānotiek esošā budžeta ietvaros. Kopumā Feldmans secināja, ka 2022. gada budžeta projekts ir "viens no labākajiem budžetiem, kas šai valdībai ir sanācis".

Opozīcijas deputāte Ramona Petraviča norādīja, ka neapliekamā minimum celšana līdz 500 eiro nepalīdzēs virknei pensionāru un ģimenēm ar bērniem, tāpat 2022. gada budžetā netiks izpildīts solījums mediķiem celt algas.

Arī opozicionārs Igors Pimenovs (S) norādīja, ka budžets jau ir izraisījis neapmierinātības vilni, piemēram, jautājumā par plānotajām atalgojuma izmaiņām valsts pārvadē, bet nerisinot mediķu atalgojuma problēmu. Deputāts piebilda, ka budžetā tiek plānoti ieguldījumi infrastruktūrā nevis cilvēkos.

Opozīcijas deputāte Evija Papule atzina, ka 2022. gada budžets viņā nevieš cerības. Deputāte kritizēja valdības un opozīcijas ilgstošo nevēlēšanos risināt veselības aprūpes un izglītības nozares darbinieku atalgojuma problēmas. Pēc viņas domā, zemais atalgojums ir iemesls, kāpēc nevar piesaistīt jaunu darba spēku izglītībā un zinātnē, jo šajās nozarēs strādājošajiem tiek piedāvāta alga, kas pat nesasniedz vidējo algu valstī.

Savukārt opozīcijas deputāts Ralfs Nemiro pauda bažas par valsts parāda pieaugumu. Viņš norādīja, ka šī valdība sola necelt nodokļus, vienlaikus deputāts atzina, ka par nodokļu celšanu varētu būt jādomā nākamajām valdībām, kurām var nākties celt nodokļus, ja gadījumā valsts parāda apkalpošana kļūs dārgāka.

Opozīcijas deputāts Aldis Gobzems pauda sašutumu, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirmdien, budžeta debatēs uzrunājot Saeimas deputātus, nav runājis par 2022. gada budžetu, bet gan viedo reindustrializāciju. Pievēršoties debašu tematam, Gobzems secināja, ka 2022. gada budžets ir veidots bez skata uz nākotni, tas ir priekšvēlēšanu budžets, kurā nav paredzēti būtiski ilgtermiņa risinājumi, sevišķi izglītības jomā. Arī Gobzems pievienojās paustajām bažām par pārāk lielo valsts parādu.

Jau ziņots, ka 2022. gada valsts budžets paredz izdevumus 12,4 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus – 10,66 miljardu eiro apmērā.

2022. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts aplēsts 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt maksimālais valsts parāds 2022. gada beigās nominālvērtībā noteikts 17 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada budžeta likumprojekts paredz mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 431 222 629 eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta pašvaldību pedagogu darba samaksai. Tāpat pašvaldībām tiks nodrošināta valsts budžeta dotācija 187 190 543 eiro apmērā.

2022. gada budžeta likumprojektā paredzēts 131,24 miljonus eiro novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, bet augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai — 12,13 miljonus eiro.

Valsts robežas infrastruktūras izveidei nākamgad plānots novirzīt 14,45 miljonus eiro.