Drīz ārstniecības personām būs jāizvēlas, kam sniegt palīdzību, tāpēc mediķiem ir svarīgi apzināties, ka ārsts netiks saukts pie kriminālatbildības, ja nozares noteiktais algoritms tiks ievērots, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē pauda tās vadītājs Andrejs Judins (JV).
Situācija ar Covid-19 ārstniecības nozarē ir smaga un, lai gan ir noteiktas rekomendācijas, kuriem pacientiem prioritāri palīdzēt, lēmumi, kas jāpieņem ārstiem, šādā situācijā var būt smagi.
Judins uzsvēra, ka ārstniecības personai ir svarīgi apzināties, ka šajā gadījumā tā netiks saukta pie kriminālatbildības, ja noteiktais algoritms tiks ievērots.
"Nav jādomā par Krimināllikuma 138. pantu, bet jāstrādā, lai glābtu cilvēku dzīvības," pauda Judins.
Vairākas sēdē klātesošās mediķu organizācijas gan norādīja, ka rekomendācijas vēl jāapstiprina veselības ministram, lai tās būtu saistošas likuma izpratnē. Organizāciju rīcībā nav ziņu, ka ministrs to ir izdarījis.
Sēdē otrdien tika skatīti iespējamie precizējumi Krimināllikuma 138. pantā, kas nosaka ārstu kriminālatbildību. Lai gan deputāti nevienojās par konkrētiem piedāvājumiem, lai papildinātu likuma redakciju, diskusijās tika uzsvērts, ka ir svarīgi pasargāt mediķi no nepamatotas saukšanas pie kriminālatbildības par medicīnisku kļūdu, bet saukt pie atbildības par tīšu nolaidību.
Tieslietu ministrijas darba grupā analizējot Ģenerālprokuratūrā esošās krimināllietas par šo pantu, tika secināts, ka lielākajā daļā lietu apsūdzība tika celta par nolaidīgu pienākumu pildīšanu un neuzmanības dēļ izraisītu cietušā nāvi, norādīja ministrijas pārstāve Indra Gratovska.
Savukārt Valsts policijas pārstāve Antra Stradiņa norādīja, ka kriminālprocesu, kuru pamatā ir 138. pants, ir samērā maz, 1-3 procesi gadā. Un daudzas no šīm lietām tiek izbeigtas, jo netiek saskatīta mediķa noziedzīga rīcība. Tāpat viņa uzsvēra, ka dažkārt pacienti mēģina izmantot situāciju un iegūt kompensāciju, beigās vainojot mediķi.
Vairākas pieaicinātās personas norādīja, ka nevajadzētu mainīt pantu pēc būtības, bet precizēt, ko nozīmē medicīniskā kļūda, lai ārsti par to nebaidītos ziņot.
Pacientu tiesību eksperte, zvērināta advokāte Solvita Olsena pauda, ka jāuzlabo Veselības inspekcijas un Tiesu medicīnas centra sniegtās ekspertīzes – tām jābūt zinātniski pamatotām, nevis jāpauž viedoklis.
Tāpat viņa aicināja ņemt vērā, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma saskaras gan ar līdzekļu un tehnikas trūkumu, gan ar lielām pacientu rindām, tāpēc atsevišķas manipulācijas ārsts pacientam var izvēlēties neveikt.
Deputāti vienojās turpināt diskusijas tālākās sēdēs.
Jau vēstīts, ka slimnīcās pirmdien ievietoti 162 Covid-19 pacienti, stacionēto kopējam skaitam pieaugot līdz 1444, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) sniegtā aktuālā informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
