Varbūtēja darbinieku mobilizācija un papildu Covid-19 gultas – kā palielinās slimnīcu kapacitāti  (39)

Sēdes laikā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka jau pavisam drīz Latvijā tiks sasniegts 1500 hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits, bet līdz novembra vidum – gandrīz 3000. "Tas ir apjoms, ar kuru rēķināmies, ka jāvar tikt galā," sacīja ministrs.

Plāns paredz līdz šā gada 5. novembrim pakāpeniski atvērt papildu 120 gultas Rīgas 1. slimnīcā, 100 gultas Rīgas 2. slimnīcā, novirzot tās traumatoloģijas pacientu plūsmu uz VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", kā arī atvērt līdz 280 papildu gultām reģionu slimnīcās.

Tāpat paredzēts līdz šā gada 15. novembrim atvērt vēl 50 gultas Rīgas 1. slimnīcā (kopā 170), atvērt vēl 50 gultas Rīgas 2. slimnīcā (kopā 150), kā arī atvērt vēl 50 gultasvietas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), sēdē informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

Heiberga informēja, ka vairākās darba grupās šobrīd paralēli norit darbs, kur tiek pārskatītas minimālās prasības dažādu līmeņu slimnīcu gultām, veidota pilnīgi jauna sadarbības struktūra starp slimnīcām, lielāku atbildību deleģējot arī reģionu slimnīcām, ļaujot tām uzņemties vadošāku lomu arī jautājumā par personāla pārdislokācijas iespējām, ja tādas ir nepieciešamas.

Kā norāda VM, tiek izvērtēta iespēja atvērt līdz 200 gultām Latgales reģionā (tiek vērtētas iespējas Ludzā, Preiļos un Rēzeknē) un 124 gultas kopējo gultu skaitā arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS).

Nepieciešamības gadījumā VM būs gatava atvērt papildu līdz 240 gultām biroja ēkā Pērnavas ielā 83, rakstīts VM ziņojumā.

VM ir izvērtējusi dažādus variantus jaunu gultu izvēršanai, ņemot vērā šādus kritērijus: lielākā daļa gultu ir izvēršamas Rīgā, kur ir visvairāk pacientu, vietai ir jābūt iespējami aprīkotai pacientu uzņemšanai, tai skaitā ar skābekļa pieejamību, kā arī gultu izvēršanas procesam jānotiek iespējami ātri, paredzot racionālu finanšu ieguldījumu.

Kā norādīts VM ziņojumā, iepriekš prognozētais skaits par Covid-19 pacientu skaitu stacionārā 28. oktobrī (1400 pacienti) un 31. oktobrī (1100-1900) varētu tikt pārsniegts. Jaunākās saslimstības un hospitalizācijas prognozes liecina, ka jau novembra sākumā stacionēto Covid-19 pacientu skaits var pārsniegt 2500, uzsver ministrijā.

Tā kā lielākā daļa smagāko Covid-19 pacientu tiek stacionēti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) un PSKUS, kur ir pieejamas augstāka līmeņa medicīniskās tehnoloģijas, un minētajos stacionāros pacienti līdz pilnīgas ārstēšanas pabeigšanai uzturas ilgāku laiku, ir nepieciešams rast risinājumus infrastruktūrai (papildus jau esošajiem), uz kuru pacienti pēc sākotnējās terapijas saņemšanas varētu tikt pārvesti ārstēšanas pabeigšanai, uzsver ministrijā.

Heiberga sacīja, ka nepieciešamības gadījumā varētu tikt arī izsludināta darbinieku mobilizācija. "Sliktākais scenārijs, kurš ir visnotaļ iespējams, paredz arī šādus rīcības soļus," viņa sacīja, ka VM varētu iesniegt mobilizācijas rīkojumu 29. oktobrī.

Provizoriski to varētu izsludināt laikā no 2. līdz 5. novembrim Ministru kabineta sēdē un mobilizācija varētu ilgt līdz ārkārtējās situācijas beigām, norādīja Heiberga.

Prezentācijā, ar ko MK sēdē iepazīstināja Heiberga, bija norādīts, ka mobilizācijas pavēstes saņēmēji būtu privāto ārstniecības iestāžu darbinieki, kā arī ārpus nozares strādājošas ārstniecības personas.

Mobilizācija ir mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus, tika norādīts Heibergas prezentācijā.

Pavļuts piebilda, ka šodien nav jālemj par mobilizāciju, bet šis jautājums varētu tikt virzīts citā sēdē, bet par to ziņots informatīvos nolūkos.

Nepakļaujoties mobilizācijas pavēlei, var iestāties arī kriminālatbildība, piemetināja Heiberga.

Rēķināmies ar mobilizāciju, jo jāpiesaista personāls, kura šobrīd nav, sacīja Pavļuts, uzsverot, ka šobrīd tuvojamies tādai situācijai slimnīcās, "kāda nav rādījusies pat murgos" un jādara viss iespējamais.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) par šo jautājumu sacīja, ka "atbalsta izlēmīgus soļus".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka ārpus valsts sektora strādājošos, kurus varētu mobilizēt, jāinformē laicīgi, lai viņi varētu sagatavoties šādai nepieciešamībai, kad tas varētu tikt iedarbināts.

Lai nodrošinātu plānā minēto hospitāļu darbību, nepieciešams piesaistīt papildus medicīnisko personālu. Iespēju robežās VM plāno izmantot esošo personālu Rīgas 1. slimnīcā un Rīgas 2. slimnīcā, tomēr visās minētajās vietās būs nepieciešams papildu personāls. Piemēram, lai nodrošinātu papildu gultu atvēršanu, PSKUS nepieciešamas 248 papildu slodzes. Arī Covid-19 gultu izvēršana Rīgas 2. slimnīcā prasīs 89 papildu mediķu slodzes – galvenokārt māsas un māsu palīgus, rakstīts ziņojumā.

Šādā veidā tiks piesaistītas aptuveni 1000 ārstniecības personas, liecina VM plāns.

Ierobežojot dienas stacionāru pakalpojumus, būtiski samazināsies ārstniecības personu noslodze iestādēs, kas nav valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības (privātā sektora ambulatorās un stacionārās ārstniecības iestādes). Tādējādi līdz pat 1028 ārstniecības personas, kuras šajās ārstniecības iestādēs strādā pamatdarbā ar dažādu noslodzi, ir iespējams piesaistīt stacionārajām ārstniecības iestādēm, kas nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, palīdzības sniegšanu akūtos gadījumos vai Covid-19 pacientu ārstēšanu, rakstīts ziņojumā.

Datu atlase, lai noteiktu Covid-19 slimnīcās piesaistāmās ārstniecības personas, ir balstīta uz kopējo ārstniecības personu skaitu privātā sektora ārstniecības iestādē. Netiek iekļautas tās ārstniecības personu profesijas un specialitātes, kuras turpinās sniegt (kuru kompetencē ir sniegt) noteiktus dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši Valsts operatīvās medicīniskās komisijas lēmumam, kā arī šajā skaitā netiek iekļauti ģimenes ārsti, ambulatorās aprūpes māsas, ārstu palīgi, kuri ir primārās aprūpes sniedzēji un kurus nav paredzēts piesaistīt darbam slimnīcās Covid-19 pacientu ārstēšanā un aprūpē, norāda VM.

Pārējais personāls tiks iekļauts starptautiskās palīdzības pieprasījumā, norāda VM.

Lai nodrošinātu papildu gultu izvēršanu Covid-19 pacientu ārstēšanai ārstniecības iestādēs, papildu ir nepieciešams finansējums 3 598 636 eiro apmērā, rakstīts VM ziņojumā.

Ņemot vērā indikatīvi novērtētos ieguldījumus, finansējuma pieprasījums ir sadalīts proporcionāli trīs mēnešu griezumā – novembris, decembris un 2022. gada janvāris.

Veselības ministrija ir sastādījusi vajadzību sarakstu katrai plānā minētajai vietai. Daļu no nepieciešamajiem resursiem ir iespējams iegādāties steidzamības kārtā Latvijā, daļa iekļauta starptautiskās palīdzības pieprasījumā.

Paredzētais finansējums Rīgas 1. slimnīcai 120 gultu izveidei un remontdarbu veikšanai ir 381 795 eiro 2021. gadā un 763 591 eiro 2022. gadā, Rīgas 2. slimnīcai – 150 gultu izveidei un remontdarbu veikšanai 376 625 eiro 2021. gadā un 753 248 eiro 2022. gadā.

Savukārt PSKUS būtu nepieciešami pamatkapitāla palielināšanai 1 323 377 eiro – 124 jaunu gultu izveidei, medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei, informēja VM.