Lai palielinātu slimnīcu kapacitāti atbilstoši prognozētajiem hospitalizācijas rādītājiem turpmākajās nedēļās, Latvija lūgs Eiropas Savienības (ES) atbalstu un starptautisko palīdzību aprīkojuma un ierīču nodrošināšanai, otrdien, 26. oktobrī, uzklausot Veselības ministrijas (VM) ziņojumu, lēma valdība.
Kā liecina konkrētā tiesību akta projekta pielikumā norādītā informācija, Latvijai ir nepieciešami 363 pacienta vitālo parametru monitori, 32 pacienta vitālo parametru monitora stacijas, kas savienojamas ar vitālo parametru monitoriem, 120 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas (ar neinvazīvu un invazīvu funkciju, vēlams ar integrētu turbīnu, ar skandināvu skābekļa ligzdas savienojumu), 450 perfūzijas šļirces sūkņu aprīkojumi, 181 augstas veiktspējas atsūkšanas ierīce, kā arī vēl citas ierīces, kas paredzētas pacientu aprūpei un ir norādītas sarakstā.
Ņemot vērā, ka krīzes laikā Latvija saskarusies arī ar cilvēkresursu problēmu, ir plānots pieprasīt ES atbalstu papildu ārstu un medicīniskā personāla brigāžu nodrošināšanai, lai paplašinātu Covid-19 slimnieku ārstēšanas kapacitāti, uzsvērts ziņojumā.
ES civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) nacionālais kontaktpunkts Latvijā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kas nodrošina 24/7 kontaktpunkta funkciju īstenošanu, tai skaitā informācijas apmaiņu ar Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru (ERCC).
Gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot UCPM, kas ļauj nodrošināt citu ES dalībvalstu civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā. Šāds palīdzības mehānisms ļauj papildināt katastrofu skartās valsts reaģēšanas spējas. UCPM sekmē ātrāku un efektīvāku operatīvo sadarbību starp valstu civilās aizsardzības dienestiem, skaidrots projekta anotācijā.
Atbilstoši Valsts operatīvas medicīniskās komisijas lēmumam, ES sistēmā 21. oktobrī ir ievietots "pre-alert" ziņojums par Latvijas vajadzībām, norādīts anotācijā.
Ministrija uzsver, ka esošā epidemioloģiskā situācija rada būtisku risku stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Neizvēršot papildu gultas, nākotnē var pieaugt iepriekš novēršamo nāves gadījumu skaits. Ja steidzami netiks izvērstas Covid-19 gultas, ar laiku var tikt ierobežota visu stacionāro un neatliekamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas kopumā veselības aprūpes pakalpojumu valstī padarīs nepieejamus un ietekmēs slimnīcu, jo īpaši uzņemšanas nodaļu noslodzi. Tāpat potenciāli pieaugs arī mirušo iedzīvotāju skaits.
Par gultu izvēršanas plānu var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
