Video: Covid-19 ir kritiskās domāšanas un informatīvas telpas lakmusa tests, saka Levits  (7)

Viņš sacīja, ka modernās tehnoloģijas gandrīz 60% planētas jeb 4,66 miljardiem iedzīvotāju sniedz pieeju internetam, un gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju jeb 4,5 miljardi izmanto sociālos medijus.

"Virtuālā pasaule un mūsu ikdiena ir savijušās vienā dzīves telpā. Covid-19 pandēmija izgaismo 21. gadsimta realitātes trūkumus, iespējas un sekas. Covid-19 vīruss ir mūsu kritiskās domāšanas un informatīvas telpas lakmusa tests. Drīz apritēs divi gadi, kopš dzīvojam globālās pandēmijas apstākļos. Mediķi strādā 24 stundas diennaktī. Zinātne sniedz visus nepieciešamos datus, zināšanas, piedāvā risinājumus," izteicās Valsts prezidents.

"Ir radīta vakcīna, kas mazina saslimšanas smagumu un vīrusa izplatības ātrumu. Pasaules Veselības organizācija vien savā datu bāzē Covid-19 sadaļā publicējusi 6666 pētījumus," sacīja Levits, uzsverot, ka "mēs neesam informācijas badā, tieši otrādi – dzīvojam informācijas pārsātinātībā".

"Tomēr šajos informācijas plūdos mēs nespējam orientēties. Nespējam atšķirt faktus no viedokļiem, maldus no zinātniskiem pētījumiem. Šodien tam var būt dzīvības un nāves cena," viņš uzsvēra.

"Mūsu informācijas prasmes gan katram individuāli, gan institūcijām, iestādēm, kopienām vai interešu grupām kolektīvi ir nepilnīgas. Ko darīt? Lai sasniegtu jēgpilnu rezultātu, ir svarīgi trīs virzieni – informācijas un mediju pratība, sociālo mediju platformu pienākumi un atbildība, kvalitatīva žurnālistika," sacīja Valsts prezidents.

Pēc viņa teiktā, šīs nedēļas fokusā ir medijpratība. Kā rāda Kultūras ministrijas socioloģisko aptauju dati – vairāk nekā puse jeb 58 % Latvijas iedzīvotāju ir pauduši interesi iegūt prasmes kritiski izvērtēt sniegto informāciju, atšķirt uzticamu žurnālistiku no viltus ziņām.

"Ir pieprasījums, bet jārada arī atbilstošs piedāvājums – valsts un nevalstiskajam sektoram kopā jārod resursi, idejas un īstenošanas kanāli, lai sasniegtu dažādas auditorijas. Vienots valsts politikas dokuments vai vadlīnijas informācijas politikas jomā palīdzētu sasniegt plašāku sabiedrību, strādāt kopā un darīt to sistemātiski," rosināja Levits.

Viņš minēja, ka jārisina globāla mēroga izaicinājums – mediju platformu regulējums, to atbildība. "Vārda brīvība nav diskutējuma, tā jāaizsargā. Cenzūra nav pieļaujama," teica Levits.

Viņš akcentēja, ka tomēr bieži tiek noklusētas tehnoloģiju tumšās puses – algoritmi, kas ekspluatē cilvēka uzmanību un peļņas nolūkos pavairo dezinformāciju, viltus ziņas. Tiek ignorēta ļaunprātīga platformas izmantošana, kā to nesen atklāja "Facebook" izpētes dokumenti. Tāpat dati, ko joprojām apkopo un izmanto bez lietotāju ziņas, lai ietekmētu un manipulētu ne tikai finanšu, bet arī politiskos nolūkos.

Levits uzsvēra, ka "mums ir nepieciešama kvalitatīva žurnālistika un spēcīgi, daudzveidīgi lokālie mediji, lai Latvijas medijpratīgajam iedzīvotājam būtu pieejami dažādi kvalitatīvi un uzticami informācijas avoti. Esam veikuši svarīgas reformas sabiedrisko mediju nozarē, tagad ir nepieciešams izstrādāt valsts atbalsta politiku kvalitatīvajiem komercmedijiem".

"Turklāt vēlos uzsvērt, ka kvalitatīvas mediju ekosistēmas neatņemama sastāvdaļa ir mediju kritika. Latvijā tās ļoti pietrūkst," viņš minēja, uzsverot, ka starptautiski jāturpina sarunas, lai novērstu nevienlīdzīgu peļņas sadali reklāmas jomā starp globālajām platformām un satura ražotājiem – lokālajiem medijiem.

Kā ziņots, ceturtdien Levits ar uzrunu atklāja divu dienu augsta līmeņa starptautisku konferenci "Medijpratība. Ceļakartes", kas ir UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas Latvijā kulminācijas notikums un ko rīko Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Tai līdzi tiešraidē abas dienas būs iespējams sekot arī portālā "Delfi".