Trūkstošie datori un hibrīdrežīms – daļai skolēnu atsākas mācības attālināti  (15)

Kalvāns, kurš ir arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka viņa vadītajā skolā situācija ar datoru pieejamību skolēniem "ir daudz labāka [nekā pērn]". Lai palīdzētu bērniem, kuriem mājās nepieciešamās tehnikas nav, skola nedēļu pirms attālināto mācību sākuma aptaujāja audzēkņu vecākus. Tiem, kam datoru trūkst, skola tos aizdod. Precīzu skaitu, cik daudz datorus skola aizlienēja, sarunas laikā ar "Delfi" direktors vēl nevarēja nosaukt. Šādi tehniskā nodrošinājuma tūkumu "lāpa" arī citur: piemēram, Iecavas vidusskolā, stāsta tās direktors Kārlis Krava.

Datorus skolēniem nodrošināt palīdzot arī vietējās pašvaldības. "Protams, katrā ģimenē katram bērnam datora vēl nav. Jautājums – kā pašas ģimenes valsts piešķirto naudu ir izlietojušas šādas tehnikas papildināšanai [runa ir par vienreizējo 500 eiro lielo ģimenes pabalstu – red.]. Konkrēti mūsu skolā pašvaldība šajā gadā nopirka ap 30 jauniem datoriem, nākamgad mēs lūgsim vēl piešķirt [līdzekļus datoru iegādei]," paskaidroja Krava.

Līdzīgi ir arī Dricānu vidusskolā – tur vietvara ar datoriem apgādājusi 10. klases skolēnus. Mācību iestādes direktora Skaidrīte Strode skaidro: gadījumā, ja datoru kādam trūkst, skola uz laiku aizdos skolas īpašumā esošo tehniku, proti, planšeti vai datoru.

Kalvāns portālam "Delfi" gan uzsver, ka skolēniem planšetdatori nav rīks, ar kā palīdzību var kvalitatīvi iesaistīties mācību procesā. "Skolēns var ieiet "e-klasē", viņš var kaut ko izpildīt "uzdevumi.lv", atvērt "Youtube" linku, kaut ko palasīt. Tā nav saziņa. Pildīt un rakstīt radošākus uzdevumus – to var pilnvērtīgi ar datoru. Telefons un planšete ir zem iztikas minimuma," paskaidroja Kalvāns.

LIVA priekšsēdētājs norāda, ka viņš zina par vairākām skolām, kas gaida jaunā valsts iepirkuma rezultātus. Runa ir par sadarbības memorandu "Dators ikvienam skolēnam" – tā mērķis ir izveidot datoru bibliotēku, kur ikviens skolēns un skolotājs pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai datoru var iegūt savā lietošanā uz mācību laiku. IZM organizē datoru iepirkumu.

Pērn, kad memorandu parakstīja, toreizējais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) pauda cerību, ka līdz ar šo sadarbības memorandu daļa datori varētu būt pieejami šī mācību gada sākumā – septembrī, oktobrī. Cerības nepiepildījās. Kā portālam "Delfi" paskaidro IZM pārstāvis Jānis Aizpors, "ņemot vērā procedūras un iepirkuma komplicēto raksturu", ministrija plāno, ka pirmie datori varētu nonākt pašvaldībās 2022. gada pavasarī.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga portālam "Delfi" norāda, ka vajadzētu uzlabot datoru pieejamību arī skolotājiem. "Skolotājiem arī būtu nepieciešams lielāks tehniskais nodrošinājums. Un [nepieciešams] atjaunināt to, kas jau ir nopirkts," viņa paskaidro.

Kombinētās mācības vai tā sauktais hibrīdrežīms nozīmē, ka skolotājs vienlaikus strādā divās vidēs – klātienē un attālināti. Nodrošināt kvalitatīvi šāda veida mācību procesu ir gandrīz neiespējami, uzskata Kalvāns. "Piemēram, ja skolotājam ilgstoši nedēļu jāstrādā divās formās – zūmā un klātienē. Tad beigās jau būs ne čiku, ne grabu arī tiem, kas sēž klātienē. Varbūt pat lielāks ieguvums būtu tad, ja visi mācītos attālināti un viņiem visiem vienlaicīgi pietiekami metodiski sakārtotā veidā pedagogs arī pievērstos," lēš Kalvāns.

Kombinētās mācības nākas īstenot gadījumā, kad klasē atklāts kāds Covid-19 sasirgušais. Tādā gadījumā karantīnā dodas saslimušā kontaktpersonas. Turklāt šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, karantīna jāievēro arī vakcinētām Covid-19 kontaktpersonām.

Dricānu vidusskolas direktore stāsta, ka viņas vadītajā mācību iestādē vēl nav nācies strādāt hibrīdrežīmā, jo Covid-19 skolēnus "noķert" paspējis vien nedēļā pirms brīvlaika. Tad daļai klašu nācās ievērto karantīnu. Skolēniem, kas nedrīkstēja būt mācību iestādē klātienē, pedagogi nodeva pildāmos mācību materiālus.

Kombinēto mācību īstenošana ir arī papildu slogs skolotājiem, uzskata LIZDA. Proti, jāgatavo mācību materiāli divos veidos. "Es neesmu skaitliski daudz situāciju dzirdējusi, kur skolotāji būtu stāvā sajūsmā par šādu kombinēto mācīšanos – tā ir papildu slodze gan darba apjoma ziņā, gan emocionālā, jo tam skolotājam ir jātur rūpe vienlaicīgi par skolēniem, kuri atrodas divās dažādās platformās," pauž Vanaga.

"Delfi" jau ziņoja, ka darbs kombinētajā režīmā mācību procesā iesaistītajiem ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, tostarp arī augstākajā izglītībā.

Attiecībā uz Covid-19 izplatību skolās: nedēļā pirms divu nedēļu garā skolēnu brīvlaika 32% (40 781 tests) Covid-19 testu bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 68% (85 768 testi) – ar pārējiem iedzīvotājiem. No pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem 15% (2121 inficētais) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 85% (12 219 inficētie) – pārējā sabiedrības daļā.

Jau vēstīts, ka no 21. oktobra līdz 15. novembrim Latvijā uz četrām nedēļām izsludināta mājsēde jeb stingri iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumi ar mērķi būtiski bremzēt Covid-19 infekcijas izplatību, mazināt slogu veselības aprūpes sistēmai un glābtu pēc iespējas vairāk cilvēku dzīvības.