Covid-19 krīzes pārvaldībā jāšķir politiskā un ekspertīzes daļa, saka Sedlenieks  (6)

Šī komisija izveidota ar mērķi, lai "izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai".

Piektdienas aptuveni divas stundas garā sēde bija veltīta valdības īstenotajai komunikācijai un Krīzes vadībai Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā.

Sēdē Sedlenieks pauda vairākus argumentus, ko vajadzētu uzlabot valdības darbā un komunikācijas veidā ar sabiedrību.

Viņš kā pētnieks uzskata, ka ir jāizveido konkrēts mehānisms, kas ļautu veidot rīcībpolitiku krīzes gadījumos, kas balstīta zināšanās un izpētē.

To viņš pamatoja ar faktu, ka, darbojoties pētnieku grupā, viņam bijis labi redzams, ka tā zināšanu un faktu bāze, uz kuras valdība balsta savus lēmumus, rodas nesistemātiskā un tendenciozā veidā, proti, principā cilvēki, kuri ir iesaistīti, vairāk vai mazāk balstās savos uzskatos, kas balstīti apkārt esošajās cilvēku grupās.

Tāpat viņš īpaši uzsvēra, ka ir jānošķir politiskā un ekspertīzes daļa lēmumu pieņemšanā, jo tas šobrīd netiek darīts un "politiskie lēmumi tiek prezentēti tā, it kā to teica eksperti".

"Situācijā, kad politiķi savus lēmumus deklarē kā ekspertu uzskatos balstītus, bet nepasaka, kā atšķiras no ekspertu teiktā, grauj sadarbības pamatu, jo piesaistīto ekspertu reputācija balstās tajā, ko viņi ir pateikuši," skaidroja Sedlenieks, uzsverot, ja ekspertu teiktais tiek izkropļots vai ļaunprātīgi izmantots, lai izmantotu politisku lēmumu pieņemšanā, tad ekspertu reputācija tiek apdraudēta un mazinās viņu vēlme piedalīties.

Kā trešo problēmjautājumu viņš izcēla zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni dažādām politiskām struktūrām Latvijā. Sedlenieks akcentēja, ka krīze labi demonstrē, ka tas nav jautājumus, kuru var nolikt malā un par to neuztraukties. Tas ir grūti risināms jautājums, bet apmēram tikpat nozīmīgs kā militārās drošības nostiprināšana, jo sabiedrības neuzticēšanās tam, ko ir teikusi valdība, apdraud arī ekonomisko drošību, viņš sacīja.

Uz komisijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) jautājumu, kā notika ekspertu iesaiste valdības lēmumu pieņemšanā, Sedlenieks atbildēja, ka pārsvarā tā notika caur Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieku Vladislavu Vesperi, caur kuru līdz ekspertu grupai nonāca kompleksi risinājumi krīzes scenāriju formā, par kuriem ekspertiem bija jāpasaka savs viedoklis, tie dos vai nedos kādus pozitīvus rezultātus.

Sedlenieks sacīja, ka sadarbībai vajadzēja būt tādai, ka no valdības puses pie ekspertiem nāktu jautājumi uz kuriem vēlas noskaidrot atbildes, lai eksperti varētu sagatavot atbildes, balstoties pieejamajās zināšanās vai pētījumos, piemēram, kāds ir efekts no veikalu aizvēršanas.

Jau ziņots, ka Pārresoru koordinācijas centra koordinētās akadēmiskās vides ekspertu grupa pārtrauc savu darbību uz nenoteiktu laiku, jo tās sadarbības modelis ar valdību nav attaisnojis ieguldītās pūles, portālu "Delfi" iepriekš informēja grupas pārstāvis Sedlenieks.

"Diemžēl līdz šim ekspertu grupas darbība ievirzījusies gultnē, kurā grupa nevis palīdz valdībai pieņemt informētu lēmumu, bet ekspertu paustie viedokļi paši kļūst par politiskā procesa sastāvdaļu. Ņemot vērā augstāk minēto, ekspertu grupa uzskata, ka pašreizējos apstākļos ir pamatoti tās darbību apturēt uz nenoteiktu laiku," rakstīts paziņojumā medijiem. Vienlaikus ekspertu grupa neizslēdz turpmāku sadarbību.

Ekspertu grupas skatījumā sadarbības modelis ar valdību un tā īstenošana nav bijuši optimāli.

Akadēmiskās vides ekspertu grupa tika izveidota pēc Pārresoru koordinācijas centra ieteikuma un tam sekojoša Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja uzdevuma šā gada martā.

Ekspertu grupa darbojās uz brīvprātīgas un neatalgotas līdzdalības principa. Tās mērķis bija sniegt atbalstu valdībai lēmumu pieņemšanas procesā, izvērtējot ar Covid-19 saistītos topošos lēmumus. Ekspertu grupas darbība praktiski izpaudās, vērtējot Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupas sagatavotos valdības rīcības scenārijus, tai skaitā novērtējot šo scenāriju ietekmi uz Covid-19 izplatību, sabiedrības uzvedību, kā arī sekas sabiedrībai un tautsaimniecībai.