Faktu pārbaude: Nē, vakcinētie neslimo un nemirst vairāk nekā nevakcinētie  (58)

"Facebook" ievietotā ieraksta autors, kas pretstata "sadurtos" jeb vakcinētos "veselajiem," acīmredzot, nevakcinētajiem, arī atsaucas uz Lietuvas pieredzi, ka tur esot vēl vairāk vakcinēto un vairāk mirušo nekā Latvijā, un ironizē "Fiksi skrienam švakcinēties, citādi mirstībā atkal atpaliekam no Lietuvas, kur sadurto ir būtiski vairāk".

"Vakcinētie mirst daudz mazāk nekā nevakcinētie, un vakcinētie, kuri mirst, ir ar ļoti smagām blakusslimībām. Gados veci, pārsvarā imūnsupresēti (ar nomāktu imunitāti – red.), ar hematoloģiskām slimībām vai diabētu," uz savas slimnīcas pieredzi atsaucas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis, piebilstot, ka "tādi jauni un ziedoši vakcinēti – tādu nav". Savukārt mēdzot būt, ka slimnīcā mirstot 50 vai 60 gadus veci nevakcinēti cilvēki bez nopietnām blakus saslimšanām. "Tādi nav bieži, bet vakcinēto tādu īsti nav," saka Dumpis.

Par to arī liecina ne tikai vienas slimnīcas pieredze, bet arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. Savukārt Eiropas Savienības dalībvalstu dati par mirstību un vakcināciju analizēti šeit.

Datus par oktobri SPKC pagaidām nav apkopojis. SPKC sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Arāja norāda, ka "pieaugot vakcinēto skaitam, un Covid-19 infekcijas izplatībai turpinoties pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstībā pieaugs vakcinēto cilvēku infekcijas gadījumu īpatsvars". Taču viņa uzsver, ka vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglāk formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā.

SPKC epidemiologi atgādina, ka viens no straujās saslimstības veicinošiem faktoriem bija alfa un vēlāk delta paveida straujā izplatība Eiropā un pasaulē, par ko liecina kopējais saslimstības kāpums Eiropas Savienības valstīs jūlijā. "Kārtējais saslimstības pacēlums ir sācies par trim nedēļām ātrāk kā pagājušajā gadā," piebilst Arāja. Proti, Latvijā jau jūlijā novērota delta varianta izplatība 93-95% apmērā, savukārt, septembrī tas jau sasniedza 100% apjomu. Jau ziņots, ka delta variants ir izteikti infekciozāks, proti, lipīgāks un izplatība ir daudz straujāka. "Jo lipīgāks ir izraisītājs, jo lielāks imūno cilvēku īpatsvars ir nepieciešams, lai neļautu infekcijai uzliesmot," skaidro SPKC pārstāve.

Savukārt par "Facebook" ierakstā minēto Lietuvas piemēru, ka tur vakcinējoties vairāk un arī mirstot no Covid-19 vairāk, vispirms jānorāda, ka tagad jau dati mainījušies un Latvija mirstības ziņā ir kaimiņvalsti apsteigusi. Infektologs Dumpis norāda, ka Lietuvā un Latvijā, tāpat kā vēl vairākās Austrumeiropas valstīs, tāpat arī Horvātijā un Slovākijā, liela problēma ir nepietiekami augstie riska grupas, proti, senioru vakcinācijas rādītāji.

"Ne jau vakcinēto procents visu nosaka. Dānijā tāpēc nav tādu problēmu (ar mirstību), jo ir 95% riska grupās vakcinēto. Tieši tas izšķir mirstību, vecuma grupa virs 60, imūnsupresētie, smagie slimnieki. Tur tā mirstība arī ir. Ja mums kādi 30% vai vairāk nav vakcinēti šajā grupā, tad mums tā ir, kā ir. Ja ir 95%, tad tādas mirstības nav. Visas valstis, kur ir zem 90% senioru vakcinācijas aptvere, ir milzīga problēma. Skaidrs ir tas, ka šobrīd lielā mērā izslimos visi nevakcinētie, un tas ir ievērojams cilvēku skaits – nevakcinētie seniori," skaidro Dumpis.

"Delfi" arī sazinājās ar Lietuvas Veselības ministriju, kas atsūtīja jaunākos datus.

Šajā tabulā ir dati par mirstību no Covid-19 pa vecuma grupām, pirmajā stabiņā vecuma grupa, otrajā – cik miruši vakcinētie un cik nevakcinētie, savukārt trešajā – kopējais nevakcinēto un vakcinēto mirušo skaits pa vecuma grupām.

Turklāt jānorāda, ka Lietuvā vislielākās problēmas ir ar vakcināciju vecuma grupā virs 80 gadiem, proti, vakcinēti ir 67,2%. Šajā vecuma grupā arī ir augstākā mirstība. Savukārt vecumā no 70 līdz 74 senioru un vispār iedzīvotāju vidū ir augstākie vakcinācijas rādītāji, proti, 83,3%. Vairāk datu šeit.

Latvijā savukārt pilnu vakcinācijas kursu izgājuši 63% senioru vecumā no 60 līdz 69 gadiem (viena deva 72%), 60% – no 70 līdz 79 gadiem (viena deva 67%), 49% – no 80 līdz 89 gadiem (viena deva 54%) un 32% vecumā virs 90 gadiem (viena deva 34%), liecina Nacionālā veselības dienesta vakcinācijas projekta nodaļas apkopotie dati.