Ja Rīgā tie bija protesti pret metro celtniecību, tad Kurzemē Atmodas laikā ļaudis mobilizēja padomju varas ideja jūras krastā pie Pāvilostas celt atomelektrostaciju (AES). 1988. gadā ideja par AES un veselas strādnieku pilsētas būvniecību kļuva zināma plašākai sabiedrībai, kas noveda pie vērienīgiem kurzemnieku protestiem un parakstu vākšanas. AES projekts paputēja, gandrīz nemaz nesācies, un šodien tikai var minēt, kas būtu, ja tiešām 2000. gadā jūras krastā pie Akmeņraga sāktu savu darbu atomelektrostacija.
"Es nekādi nesaprotu: kāpēc republikas ļaudis par to uztraucas? Šis process taču tik un tā ir neatgriezenisks," intervijā laikrakstam "Padomju Jaunatne" 1988. gada jūnijā par Pāvilostas AES celtniecību un vietējo iedzīvotāju protestiem teica PSRS Atomenerģētikas ministrijas "Atomenergoprojekts" institūta Kijevas nodaļas galvenais inženieris Valentīns Pižikovs. Lai arī Pižikovs intervijā izklausās ļoti pārliecināts, ka Pāvilostā taps AES, 1988. gadā jau bija nolemts šo projektu neturpināt.
Kā Latvijas PSR nonāca līdz idejai par savu atomelektrostaciju? Inženierzinātņu doktors un bijušais Salaspils kodolreaktora galvenais inženieris Valdis Gavars portālam "Delfi" stāsta.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
