Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) ir ierosinājusi 11 administratīvās lietas pret astoņiem sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" darbiniekiem, otrdien, 2. novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda inspekcijas pārstāve Evija Rācene.
8. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atstādināja no darba toreizējo "Naukšēnu" direktoru Didzi Čākuru, ņemot vērā saņemto informāciju par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem.
Signāli par tiem tika saņemti no "Naukšēnu" audzēkņiem, kuri norādījuši uz fizisku un emocionālu vardarbību no iestādes darbiniekiem un pedagogiem. Arī Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" rudenī pētīja problēmas sociālās korekcijas izglītības iestādē.
Kā komisijas sēdē pauda IZM pārstāvis Jānis Ozols, šobrīd ir svarīgi īstenot iestādes darbības nepārtrauktību. "Naukšēnu" darbība pagaidām ir nodrošināta turpmākajam mēnesim. Grūtības rada speciālistu – pedagogu un psihologu – trūkums. Piemēram, kā norādīja Rācene – psihologa "Naukšēnos" šobrīd nav.
Kā teica Ozols, "Naukšēnos" "nepieciešams nomainīt praktiski visu kolektīvu", taču darbinieku piesaistē nesokas viegli. Piemēram, pēdējās trīs nedēļās "Naukšēnu" vadītāja amatu atstājuši trīs cilvēki. Šobrīd gan "Naukšēnos" ir vadītāja pienākumu izpildītāja.
Inspekcijas darbinieki pēdējo reizi "Naukšēnos" bija ceturtdien, 28. oktobrī. VBTAI konstatēja, ka šobrīd "bērni ir iebiedēti, viņiem tiek draudēts ar jauniem kriminālprocesiem" . "Mums zināms vismaz viens pedagogs, kurš bija konsultācijā Valsts policijā un jautāja, vai viņam ir iespēja rakstīt iesniegumu par bērniem, ja viņš tiek nepatiesi apsūdzēts. Policija atbildēja, ka ir šāda iespēja. Bērni pēc tam tika visi sasaukti un brīdināti, ka viņi netiks brīvdienās, ja viņi runās ar inspekciju. Līdz ar to arī mums trīs bērni nesniedza nekādu informāciju, baidoties no jauniem kriminālprocesiem," teica Rācene.
Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Zita Mustermane komisijas sēdē skaidroja, ka LM šobrīd pamatā strādājot pie akūto problēmu risināšanas. "Mēs saprotam, ka ir atstādināti darbinieki, nepieciešams nodrošināt tūlītēju audzināšanu un aprūpi iestādē. Kā arī tiek organizēta lielā darba grupa, kas vērsta uz ilgtermiņa risinājumiem," paskaidroja Mustermane.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) arī jautāja, vai situācija "Naukšēnos" ir milzusi daudzus gadus.
Rācene atbildēja: "Inspekcija pēdējo reizi pārbaudē bija 2019. gadā, kad arī tika konstatēti pārkāpumi saistībā ar karceri – tika doti no inspekcijas puses uzdevumi (iestādei). Toreiz atgriezenisko saiti mēs nesaņēmām. Sūdzību šī laika gaitā nebija. Aizbraucot pārbaudē septembrī, mēs konstatējām, ka ne tikai nav ņemts vērā tas, kas tika ieteikts 2019. gadā, bet situācija ir kļuvusi vēl kritiskāka."
IZM pārstāvis Ozols paskaidroja, ka ministrija šobrīd mēģina izveidot jaunu veidu, kā Latvijā veikt sociālo korekciju. "Trīs mēnešu laikā es domāju, ka mēs būsim ieviesuši jaunus pagaidu risinājumus korekcijas darbam. Savukārt izstrādāt jaunu korekcijas darba koncepciju – mums pirmās darba grupas tikai vēl sanāks. Laika grafiks tam jāparedz garāks," viņš paskaidroja.
Komisijas priekšsēdētājs Ašeradens norādīja, ka komisija turpinās sekot līdzi, kā tiek risinātas problēmas "Naukšēnos".
Jau vēstīts, ka pēc tam, kad izskanēja ziņas par iespējamajiem bērnu tiesību pārkāpumiem "Naukšēnos", izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) norādīja, ka neatbalsta sociālās korekcijas iestādes slēgšanu.
Sociālās korekcijas izglītības iestādes darbības mērķis ir nodrošināt izglītības ieguvi, sniegt zināšanas un prasmes, kas audzēkņiem nepieciešamas pastāvīgai dzīvei sabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
