Video: Kam dos trešo Covid-19 poti un kā vakcinēs seniorus  (57)

Preses konferencē piedalījās Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala un NVD Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

Kā informēja Gaigala, līdz 3. novembrim ir veiktas 15 000 balstvakcinācijas devas – personām ar būtiski novājinātu imūno sistēmu, sociālās aprūpes centru iemītniekiem, personām vecumā no 65 gadiem, veselības aprūpes sistēmā strādājošiem, kam ir augsts profesionālais un lokāla uzliesmojuma risks, iedzīvotājiem vecumā no 18 gadiem astoņas nedēļas pēc "Janssen" vakcīnas saņemšanas.

Balstvakcinācija pēc pabeigtas primārās vakcinācijas būtu jāsaņem personām, kuras ir vecākas par 65 gadiem, sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem, kas vecāki par 18 gadiem, kā arī cilvēkiem virs 50 gadiem ar hroniskām saslimšanām, kas rada augstu risku Covid-19 saslimšanai, skaidroja Zavadska.

Tāpat viņa norādīja, ka balstvakcīna būtu jāsaņem tām personām, neatkarīgi no vecuma, kas saņēmušas vienu "Janssen" vakcīnas devu. Tā ir rekomendēta astoņas līdz 12 nedēļas pēc pirmās devas un veicama ar mRNS tehnoloģijas Covid-19 vakcīnu, taču kā alternatīva var tikt izmantota arī tā pati "Janssen" vakcīna.

Savukārt balstvakcīnu pēc pabeigtas primārās imunizācijas arī var saņemt personas, kuras ir vecākas par 50 gadiem, personas virs 18 gadiem ar hroniskām saslimšanām, kas rada augstu risku Covid-19 saslimšanai, par 18 gadiem vecāki veselības aprūpes sistēmas darbinieki, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan nevakcinētiem pacientiem, līdz ar to arī augstāks profesionālais un lokāla uzliesmojuma risks. Tas pats attiecas arī uz citām augsta riska profesijām, kur ir ilgstoša saskarsme ar nevakcinētiem cilvēkiem vai Covid-19 pacientiem.

Gaigala informēja, ka, sākot ar 4. novembri, tiek uzsākta balstvakcinācija pēc "Moderna" vakcīnu divu devu saņemšanas personām vecumā no 65 gadiem, sociālās aprūpes centru klientiem un veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem. Tāpat no šī datuma tiek uzsākta arī balstvakcinācija personām vecumā no 50 gadiem ar hroniskām slimībām, neatkarīgi no tā, ar kādu vakcīnu ir vakcinējies sākotnēji.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, Zavadska sacīja, ka arī grūtnieces ir ļoti augsta riska grupā Covid-19 smagai norisei, tāpēc grūtnieces ir aicināmas iet pēc trešās devas, ja vien ir pagājis noteiktais laiks pēc primārās vakcinācijas saņemšanas – vismaz seši mēneši, ja ir saņemta "Pfizer-BioNTech" vakcīna un astoņi mēneši, ja "Moderna" vakcīna. Tāpat viņa norādīja, ka tam jānotiek saziņā ar savu ginekologu vai ģimenes ārstu, jo būs nepieciešams nosūtījums.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai ir pētījumi par iespējamām organisma reakcijām pēc trešo devu saņemšanas, Zavadska skaidroja, ka ir sagaidāmās reakcijas pēc vakcinācijas saņemšanas, ko sauc par reaktogenitāti.

"Reaktogenitāte atkarībā no vecuma ir nedaudz augstāka, saņemot trešo devu, kā arī miksējot šīs vakcīnas," sacīja Zavadska. Viņa piebilda, ka Latvija zinātniski pamatoti arī pievienojās citām valstīm, ka balstvakcinācija arī pēc vīrusa vektora vakcīnas ir veicama ar ziņneša vakcīnām.

Viņa norādīja, ka pētījumi parādījuši arī pie vakcīnu miksēšanas, ka reaktogenitāte ir nedaudz augstāka un tas ir vairāk jaunākiem cilvēkiem. Zavadska uzsvēra, ka "ļoti cieši tiek monitorēta ar ārkārtīgi pastiprinātu uzmanību miokardītu, perikardītu blakne, tieši tāpēc ir būtiski ievērot šos intervālus, nesteigties ar trešajām devām ātrāk nekā tas ir noteikts".

Balstvakcinācija pret Covid-19 nav nepieciešama cilvēkiem, kuriem pirms vakcinācijas uzsākšanas bijis pozitīvs Covid-19 PĶR tests un saņemtas divas vakcīnas devas, kuriem pēc divu devu saņemšanas vai starp divu devu saņemšanu bijis pozitīvs tests, kā arī tiem, kuriem pirms vai pēc vakcinācijas ar "Janssen" vakcīnu bijis pozitīvs Covid-19 tests, skaidroja Zavadska. Izņēmums ir cilvēki ar būtiski novājinātu imūno sistēmu.

Tāpat balstvakcinācija netiek rekomendēta par 30 gadiem jaunākiem cilvēkiem bez nopietnām blakusslimībām.

Preses konferencē Zavadska uzsvēra, ka absolūta prioritāte ir nodrošināt nepārtrauktu un viegli pieejamu primāro vakcināciju.

Balstvakcinācija ir uzsākta pakāpeniski, sākot ar gados vecāko iedzīvotāju grupām, pacientiem ar hroniskām slimībām vai augsta profesionāla riska darbiniekiem.

Zavadska akcentēja, ka nav pieļaujama vakcinācijas resursu savstarpēja konkurēšana, jo primārās un īpašo grupu papildus vakcinācijas nozīme ir daudz svarīgāka.

Skaidrojot, kādu papildu vakcīnas devu var saņemt pēc primārās vakcinācijas, Gaigala sacīja, ka cilvēkiem, kas ir imūnsupresēto pacientu kategorijā un primārajā vakcinācijā saņēmuši divas "Spikevax" ("Moderna") vakcīnas devas, divas "Comirnaty" ("Pfizer-BioNTech") vakcīnas devas, divas "Vaxzevria" ("AstraZeneca") vakcīnas devas vai arī vienu "AstraZeneca" un otrajā devā kādu no abām iepriekšējām, kā arī saņēmuši "Janssen" ("Johnson&Johnson") vakcīnu, pēc 28 dienām var saņemt primāri "Moderna" vakcīnu. Kā otrā prioritāte var tikt izmantota "Pfizer-BioNTech" vakcīna.

Augstas imūnsupresijas pacienti ir cilvēki, kuriem ir aktīva vai nesena terapija ar solido orgānu audzējiem vai hematoonkoloģiskām saslimšanām, pacienti pēc solido orgānu vai hematopoētisko cilmes šūnu transplantācijas, pacienti ar smagu primāro imūndeficītu, HIV pacienti, pacienti ar ilgstošu dialīzi vai pacienti, kuriem ir aktīva terapija ar kortikosteroīdiem augstās devās, alkilējošiem medikamentiem, antimetabolītiem, TNF blokatoriem un citiem imūnsupresējošiem vai imūnmodulējošiem bioloģiskiem preparātiem.

Savukārt personas virs 65 gadiem, veselības aprūpes sistēmā strādājošie, sociālās aprūpes centru klienti vai personas virs 50 gadiem ar hroniskām saslimšanām, kas ir primārajā vakcinācijā saņēmušas divas "Pfizer-BioNTech", divas "AstraZeneca" vai vienu "AstraZeneca" un otru "Pfizer-BioNTech" vai "Moerna" vakcīnu, ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas var saņemt "Comirnaty" vai "Spikevax" kā balstdevu, liecina Gaigalas rādītā prezentācija.

Pēc divu "Comirnaty" vakcīnu saņemšanas tiek primāri rekomendēta tā pati vakcīna, taču var būt arī "Spikevax". Ja ir saņemtas divas "AstraZeneca" devas, tad primāri rekomendē kā trešo devu saņemt "Spikevax", bet var arī "Comirnaty" vai "Vaxzevria". Ja pirmā ir saņemta "Vaxzevria", otrā "Comirnaty" vai "Spikevax", tad primāri trešo devu rekomendē "Spikevax", bet "Comirnaty" kā otro prioritāti.

Savukārt, ja ir saņemtas divas "Spikevax" vakcīnas devas, tad ne agrāk kā sešus, bet ieteicams astoņus mēnešus, pēc otrās devas saņemšanas var saņemt arī trešo "Spikevax" vakcīnu. Kā otrā iespēja ir "Comirnaty".

Runājot par "Janssen" vienas devas vakcīnu, visiem iedzīvotājiem vecumā virs 18 gadiem, kas to ir saņēmuši, ne ātrāk kā astoņas nedēļas pēc devas saņemšanas vai arī vēlāk, rekomendēts saņemt "Spikevax" vai "Comirnaty" vakcīnu.

Kā sacīja Juhņēviča, šobrīd galvenā prioritāte ir senioru vakcinācijas aptveres palielināšana.

Viņa norādīja, ka visaktīvāk šobrīd vakcinēšanās iespēju izmanto seniori, kas ir 60-69 un 70-79 gadu vecuma grupā. Tāpat būtiski palīdz pašvaldību un ģimenes ārstu pastiprinātā iesaiste senioru uzrunāšanā. Vecumā virs 80 un 90 iet daudz lēnāk, bet arī vērojams progress, sacīja Juhņēviča.

Jau vēstīts, ka Zavadska iepriekš paziņoja, ka "šobrīd vakcinācijas jaudas ir ļoti noslogotas, taču brīdī, kad tās atkal būs pietiekamas, ir lietderīgi apsvērt citu iedzīvotāju grupu balstvakcināciju".

Viņa uzsvēra, ka joprojām absolūta prioritāte gan katra individuālās veselības, gan sabiedrības epidemioloģiskās situācijas labā ir nodrošināt nepārtrauktu un viegli pieejamu primāro vakcināciju.

Zavadska iepriekš norādīja, ka "vairāku pētījumu dati rāda, ka balstvakcinācija jeb trešā deva uz laiku atkal paaugstina vakcīnu efektivitāti attiecībā uz saslimstību un vīrusa transmisiju. Taču vienlaikus ir nepieciešams izvērtēt balstvakcinācijas ieguvumus un riskus, vakcinējot to sabiedrības daļu, kurai Covid-19 nerada nopietnu veselības apdraudējumu. Tāpēc pagaidām cilvēkiem, kas jaunāki par 30 gadiem un ir bez nopietnām blakusslimībām, balstvakcinācija visā populācijā nebūtu rekomendējama. Izņēmums šajā vecuma grupā varētu būt augsta riska profesijas, piemēram, kurām ir ilgstošs kontakts ar slimiem vai nevakcinētiem cilvēkiem".

Iepriekš diskusijas par balstvakcināciju bijušas arī valdībā.

Kā ziņots, Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai Latvijā līdz 11. janvārim izsludināta ārkārtējā situācija, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem.

Striktāki ierobežojumi jeb mājsēde, kas paredz arī aizliegumu bez īpašas nepieciešamības uzturēties ārpus dzīvesvietas no pulksten 20 līdz 5, ir spēkā līdz 15. novembrim.