Pavļuts pēc kārtējā demisijas pieprasījuma saglabā ministra amatu  (48)

Šis jau bija otrs parlamentāriešu neuzticības balsojums Pavļutam. Septembrī veselības ministra demisiju rosināja "Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS) frakcija. 16. septembra parlamenta sēdē Pavļuta demisiju neatbalstīja 50 deputāti, bet atbalstīja 34.

Ceturtdien Saeima skatīja pie frakcijām nepiederošo deputātu Māra Mičerevska un Didža Šmita, kā arī opozīcijā esošo partiju ZZS un "Saskaņa" pieprasījumu par veselības ministra demisiju.

Uzrunājot deputātus, Mičerevskis norādīja, ka Pavļuts nav sasniedzis paša nospraustos ambiciozos mērķus ministra amatā, piemēram, vakcinēšanas pret Covid-19 mērķus, tāpat viņš norādīja uz kritisko situāciju slimnīcās un ministra slikto komunikāciju ar medicīnas nozari.

"Es nevaru teikt, ka veselības aprūpē viss bija ļoti burvīgi un tad atnāca Pavļuts un visu sačakarēja. Veselības aprūpē ir ilgstošas, ielaistas problēmas un pie tām nav vainīgs Pavļuts. Viņš stājās amatā, kad iepriekšējās ministres vadībā bija izgāzts vakcīnu iepirkums," klāstīja Mičerevskis.

Viņš gan nenoliedza, ka Pavļuts amatā nebūtu centies. "Mums visiem Latvijā patīk, ka cilvēki cenšas, bet rezultāts šoreiz ir katastrofa. Cilvēki nav pārliecināti, ārsti un speciālisti nav uzklausīti. Droši vien, ka Pavļuts ir centies, taču šiem centieniem nav bijuši augļi," pauda Mičerevskis.

Iepriekš Mičerevskis pieļāva, ka Pavļuta vietā varētu stāties partiju apvienības "Attīstībai/Par!" deputāts Andri Skridi. Tomēr ceturtdien Saeimas sēdē Mičerevskis rosināja vadību pār veselības nozari uzņemties Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) kopā ar profesionāliem padomniekiem.

Pavļuts uzrunā deputātiem atskatījās uz Covid-19 pandēmijas attīstību un problēmām ar vakcināciju. Tapat viņš atzina, ka vakcinācijas pret Covid-19 process ir spogulis gadu gadiem uzkrātām problēmām veselības aprūpes sistēmā, kā arī sabiedrības attiecībām ar politiķiem. Ministrs atzina, ka vasarā nenotika pienācīga gatavošanās rudenī gaidāmajai epidemioloģiskajai situācijai.

Uzrunā Pavļuts norādīja, ka atsevišķi politiķi apzināti polarizēja sabiedrību, apšaubījuši zinātnieku un ārstu ieteikumus, tādējādi sējot līdzcilvēkos šaubas un ekspluatējot tās saviem politiskajiem mērķiem. "Rezultātā mēs rudens vilni sākām kā nepietiekami vakcinēta sabiedrība, un šodien mums ir praktiski kara apstākļos strādājoša medicīnas sistēma," secināja ministrs.

Tāpat Pavļuts uzsvēra, ka viņš ir "krīzes ministrs", kurš cer līdz pavasarim atgriezt Latvijā normālu dzīvi. Ministrs arī aicināja visiem šajā krīzē būt saliedētiem.

"Kad ir krīze, tad grib meklēt vainīgo. Bet tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi būt saliedētiem – vienai partijai ar citu, vakcinētajiem un nevakcinētajiem. Augstie vakcinācijas tempi ļauj saskatīt gaismu tuneļa galā," pauda Pavļuts.

Pavļutu aizstāvēja viņa politiskā spēkā pārstāves. Deputāte Inese Voika (AP) pievienojās Pavļuta paustajam, ka pandēmijas izraisītā krīze ir parādījusi daudzas vājās vietas veselības aprūpē, kā šī nozare ir gadiem badināta. "Tai veltījām tik maz līdzekļu kā gandrīz neviens cits Eiropas Savienībā. Un ceru, ka par to pastāstīs tie neuzticības izteikšanas pieteicēji, kas bijuši pie varas un atbildējuši par veselības nozari daudzu gadu garumā," piebilda deputāte.

Savukārt Vita Anda Tērauda (AP) aicināja neatbalstīt ministra demisiju. Viņa norādīja, ka Pavļuts spēj redzēt aiz krīzes, redzēt to, ka sistēma ir jāuzlabo, ir jāinvestē veselības sistēmā, primāri cilvēkos.

Opozīcijas deputāti pievienojās demisijas iesniedzēju kritikai par Pavļuta nespēju tikt galā ar Covid-19 krīzi. Tāpat izskanēja virkne pārmetumu par valdības nespēju savlaicīgi gatavoties Covid-19 radītajai krīzei rudenī un veiktajiem lielajiem tēriņiem pandēmijas ietekmes mazināšanai.

Deputāts Valērijs Agešins (S) pauda pārliecību, ka Covid-19 pandēmija ir atsegusi nesakārtotību visos varas līmeņos – ministru tuvredzību, valdības nespēju uzrunāt loģiski un cieņpilni uzrunāt sabiedrību, nespēju sniegt palīdzīgu roku krīzes brīdī. Politiķa vērtējumā, Ministru kabineta lēmumi saistībā ar Covid-19 ir haotiski, grūti saprotami un bieži vien praktiski neizpildāmi.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) ironizēja par Pavļuta teikto, ka viņš esot krīzes ministrs. "Es teiktu, ka [Pavļuts ir] ministrs krīze," pauda deputāts.

Tavara ieskatā, paveiktais veselības nozarē ir vērtējams kā traģisks. "Tās ir izpostītas ģimenes, sašķelta sabiedrība un veselības, jo arī mediķi ir sašķelti, kuri citastarp bija vieni no pirmajiem, kuri šobrīd arī aicināja veselības ministru pašam atkāpties," teica politiķis

Savukārt deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda kritiku par faktu, ka valdības pārstāvji šajā vasarā devās atvaļinājumos un komandējumos, lai gan viņiem tolaik vajadzējis izstrādāt rīcības plānu gaidāmajam saslimstības pieaugumam rudenī.

Uz Pavļuta "daudzajiem netikumiem" norādīja arī deputāte Jūlija Stepaņenko, kuras ieskatā, ministrs neuzņemas atbildību par situāciju veselības aprūpes nozarē. Tāpat deputāte norādīja, ka Pavļuts nav uzņēmies atbildību par jauniešu vakcināciju pret Covid-19, ka noritēja ar pārkāpumiem.

Savukārt deputāts Aldis Gobzems pauda, ka veselības nozarē valda "neizmērojams, milzīgs un bezgalīgs haoss", kurā galvenokārt vainojams tieši Pavļuts un viņa pārstāvētais politiskais spēks "Attīstībai/Par!", jo tas šos trīs gadus bijis atbildīgs par veselības nozari. "Pavļuts nav ticis galā ar saviem tiešajiem darba pienākumiem un viņš ar tiem netiks galā nekad," secināja Gobzems.

Jau ziņots, ka pagājušajā piektdienā, 29. oktobrī, notika premjera Krišjāņa Kariņa (JV) sasauktā koalīcijas pārstāvju un mediķu organizāciju tikšanās par risinājumiem veselības nozarei sarežģītajā situācijā. Sanāksme tika sasaukta, ņemot vērā vairāku mediķu organizāciju pieprasījumu veselības ministram atkāpties no amata.

Pēc sanāksmes Kariņš preses konferencē paziņoja, ka Pavļuts apliecināja gatavību turpināt savu darbu un viņš kā valdības vadītājs ministram šo iespēju dod.