Likumā nostiprina darbinieku pienākumu vakcinēties pret Covid-19  (121)

No likuma izmaiņām izriet, ka gadījumā, ja darba devējs ir informējis darbinieku, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, darbiniekam būs pienākums uzsākt vakcināciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas un to pabeigt ne vēlāk kā septiņas dienas pēc vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītā īsākā termiņa.

Ja darbinieks vakcināciju nebūs uzsācis vai pabeidzis līdz 15. novembrim, tad darba devējs darbinieku varēs atstādināt no darba pienākumu veikšanas.

Likuma izmaiņas arī paredz darba devējam pienākumu noteikt darbinieku amatus vai kategorijas, uz kurām attiecas prasība par sertifikāta nepieciešamību, un informēt par to darbiniekus.

Vienlaikus izmaiņas paredz iespēju, ka gadījumā, ja darbinieks nav ieguvis sertifikātu, darbinieku var pārcelt citā piemērotā darbā vai amatā vai nodrošināt darbiniekam iespēju strādāt attālināti uz laiku līdz sertifikāta iegūšanai.

Likuma izmaiņas arī neliedz pusēm vienoties par cita veida darba līguma grozījumiem atbilstoši Darba likumam.

Ja darbiniekam nav iespējams strādāt attālināti vai viņš nepiekrīt pārcelšanai citā darbā, tad likuma izmaiņas paredz atļaut darba devējam atstādināt darbinieku no amata vai noteikt dīkstāvi darbinieka vainas dēļ, neizmaksājot darba samaksu. Darba devējam, izņemot valsts pārvaldē, ir tiesības par atstādināšanas laiku arī saglabāt darba samaksu.

Iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) skaidroja, ka šī norma ļauj darba devējam privātajā sektorā lemt par algas saglabāšanu atstādinātajam darbiniekam. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka to nevarēs nekādā gadījumā darīt valsts pārvalde. "Valsts pārvaldē strādājošajiem vienīgais variants atstādinot ir nesaglabāt viņiem mēnešalgu," sacīja Rancāns.

Attiecībā uz aizsardzības jomu, likuma izmaiņas paredz gadījumus, ka tad, ja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrs bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris varēs izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru. Tāpat izmaiņas nosaka, ka darbu varēs uzteikt ar NBS nodarbināto civilo darbinieku, kurš bez attaisnojoša objektīva iemesla nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu.

Likuma izmaiņas arī paredz, ka darbinieka atstādināšana var ilgt līdz brīdim, kad darbinieks ir ieguvis Covid-19 sertifikātu, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk kā trīs mēnešus.

Jaunais regulējums arī paredz liegumu darba devējam uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.

Likumā turpmāk būs ietverts pants, kas paredz kompensācijas piešķiršanu un izmaksu par Covid-19 vakcīnu izraisīto blakusparādību nodarīto smago vai vidēji smago kaitējumu.

Likumā arī ietverts deleģējums Ministru kabinetam, proti, ka attiecībā uz sadarbspējīgiem sertifikātiem, valdība nosaka ne tikai kārtību, kādā tie pieprasāmi, sagatavojami, izsniedzami, pārbaudāmi un izmantojami, bet arī kārtību, kādā tie apturami, anulējami un atjaunojami.

Veselības ministrijā skaidroja, ka Covid-19 sertifikāta apturēšana ir nepieciešama gadījumos, kad vakcinēta persona ir inficējusies ar Covid-19. Sertifikāts tiks apturēts uz 11 dienām pēc inficēšanās apstiprināšanas. Pēc noteiktā termiņa sertifikāti tiks atjaunoti.

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko pauda pārliecību, ka ar likuma grozījumiem tiek sagrauta tiesiskā paļāvība uz Darba likuma principiem, pie kuriem līdz šim pieturas darba devēji un ņēmēji. Viņa norādīja, ka Covid-19 likuma grozījumi neparedz darba devēja brīvprātīgas iespējas atstādināt no amata pret Covid-19 nevakcinētu darbinieku, bet gan tas būs jādara, jo minētais likums ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir skaidri pateikts, ka no 15. decembra no darba ir atstādināmi visi privātajā sektorā strādājošie, kas nevar uzrādīt Covid-19 sertifikātu.

Stepaņenko atsaucās uz Ministru kabineta pieņemto rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kurā teikts, ka no šā gada 15. decembra darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Vienlaikus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija turpina izstrādāt regulējumu, kas uzliktu par pienākumu vakcinēties arī deputātiem.

Otrdien notikušajā komisijas sēdē, kurā faktiski visi uzklausītie juridisko jautājumu eksperti pauda bažas par rosinājumu noteikt vakcināciju pret Covid-19 kā nosacījumu, lai deputāti varētu pildīt savus pienākumus, komisijas locekļi tomēr nolēma turpināt šāda regulējuma izstrādāšanu.

Komisijas vadītājs Rancāns sēdē skaidroja, ka šāds regulējums būtu nepieciešams, lai raidītu signālu sabiedrībai, ka arī deputāti saprot vakcinācijas nepieciešamību un nerastos situācijas, kurās iedzīvotāji varētu atsaukties uz to, ka deputāti nevakcinējas, lai pamatotu savu vēlmi nevakcinēties.

Arī tiesībsarga biroja pārstāvis Edgars Lākutis iepriekš "Delfi" informēja, ka vakcinācijas pienākuma izpildi nevar uzlikt tieši, proti, vakcinācija nevar tikt veikta piespiedu kārtā, taču ir iespējams noteikt netiešus mehānismus vakcinācijas pienākuma izpildes nodrošināšani.

Viņš pauda, ka Ministru kabinets var izvēlēties paredzēt vakcinēšanās pienākumu noteiktām personu grupām pēc objektīviem kritērijiem, tai skaitā arī varētu paredzēt vakcinēšanās pienākumu personām noteiktā vecuma grupā. Tomēr jāņem vērā, ka šī pienākuma kontrole notiktu netieši, tāpēc varētu būt grūti ieviest efektīvus mehānismus vakcinācijas pienākuma īstenošanai tieši noteiktā vecuma grupā.