Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot noteikt mēnešalgas līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās algas. Likuma grozījumi ir daļa no 2022. gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.
Valsts kanceleja jau iepriekš bija izstrādājusi valsts pārvaldes atlīdzības reformu, lai atalgojumu valsts pārvaldē padarīt vienkāršāku, pārskatāmāku un saprotamāku. Minēto reformu valdība bija plānojusi skatīt 2020. gada oktobrī, tomēr jautājuma izskatīšana tika atlikta.
Atkārtoti virzot valsts pārvaldes atlīdzības reformu, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis atzina, ka grozījumi atlīdzības likumā pirmo reizi 11 gados pēc būtības pārveidos valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas – zemu darbinieku motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus personāla attīstībā.
Valsts kanceleja izpētījusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir par 28% līdz 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā.
"Nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus. Līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Diemžēl sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest," atzina Valsts kancelejā.
Lai novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos atlīdzības likumā piedāvāti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa.
Tāpat, mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot piemaksu skaitu, plānots samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko darbinieks var saņemt, proti, no 60% uz 30% no mēnešalgas.
"Tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu sistēmas administrēšana. Tiks ieviesti arī citi mūsdienīgi darba samaksas risinājumi – trīs līmeņu algu skala, samaksas piesaiste ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešana īpaši pieprasītu jomu speciālistiem u.c. Visi šie risinājumi ir vēsti uz to, lai darba samaksa nākotnē atbilstu darba snieguma līmenim un veicamo funkciju sarežģītībai un atbildībai," pauda Valsts kancelejā.
Valsts pārvaldes atlīdzības reformu iecerēts ieviest pakāpeniski. Sākotnēji grozījumi jāpieņem Saeimā, bet pēc tam jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumi un, balstoties uz tiem, - iestāžu iekšējie noteikumi par pamatalgu un labumu kritērijiem. Likumprojektā paredzētā atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību institūcijās tiks ieviesta esošā budžeta ietvaros.
Līdz 2022. gada jūlijam plānots, ka iestādēs pārklasificēs amatus un noteiks jaunās algas esošā budžeta ietvaros. Savukārt 2023. gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība jau 2024. gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.
Valsts pārvaldes atlīdzības reforma arī paredz ar 2023. gadu būtiski celt valsts augstāko amatpersonu, ministru, Saeimas deputātu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Ģenerālprokurora, valsts kontroliera, tiesībsarga, rajona tiesas tiesnešu un prokuroru atalgojumu.
Atsevišķi opozīcijas deputāti aicināja pagaidām neieviest valsts pārvaldes atlīdzības reformu. Deputāts Uldis Augulis (ZZS) atzina, ka šis nav piemērotākais brīdis valsts pārvaldes atlīdzības pārskatīšanai.
Arī deputāts Ralfs Nemro (Neatkarīgie) aicināja šajos apstākļos "nekacināt tautu" un patlaban vēl necelt algas valsts pārvaldē, bet gan pie šī jautājum atgriezties vēlāk, likumprojektu izskatot trijos lasījumos nesaistīti ar 2022. gada budžetu.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova pauda pārliecību, ka atlīdzības palielināšanas valsts pārvaldē nav pelnīta, turklāt tā neatbilst esošajai situācijai.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš atzina, ka valsts pārvaldes atlīdzības reformas mērķis ir palielināt tās konkurētspēju.
Kariņš norādīja uz ilgstošu problēmu, kad ministri viens pēc otra lūguši atcelt "algas trepi", jo ar konkrētu atalgojumu nav iespējams piesaistīt, piemēram, informācijas tehnoloģiju u.c. speciālistus, jo privātajā sektorā šiem profesionāļiem tiek nodrošināts nesalīdzināmi augstāks atalgojums.
"Mēs vēlamies konkurētspējīgu valsts pārvaldi, bet patlaban ir grūti ir pieņemt darbā cilvēkus, jo valsts pārvaldē ir nekonkurētspējīgs atalgojums," sacīja Ministru prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
