Policija šogad reģistrējusi deviņus gadījumus, kuros izteikti draudi mediķiem  (6)

Divos gadījumos, kad draudēts mediķiem, uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Pārējie ir bijuši informatīvas dabas, piemēram, ja pacients slimnīcā vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumā uzvedies agresīvi.

Kopumā šogad policija fiksējusi 18 gadījumus par draudiem, un trīs no tiem ir bijuši vērsti pret žurnālistiem. Pumpurs minēja "Spriņģes gadījumu", draudu izteikšana žurnālistei Ingai Spriņģei, "TVNET" grupu un "TV24". "Šie draudu gadījumi saistāmi ar vienu personu. Ir viens atteikums uzsākt kriminālprocesu, kas ir pārsūdzēts prokuratūrā, bet paturēts spēkā," atzina policijas pārstāvis, minot, ka konkrētā persona ir Jānis Sondors.

Policijas pārstāvis sacīja, ka vajadzētu veidot jaunu, skaidru regulējumu, lai visiem ir skaidrs, ko un kā paredz likumdevējs.

Pumpurs skaidroja, ka policija uzrauga arī sociālo tīklu komentāros notiekošo, kur agresivitātes līmenis ir krietni augstāks nekā reālajā dzīvē. Vienlaikus viņš atzina, ka ir vesela pārkāpēju kategorija, kas ignorē tiem piemērotos sodus.

Kārtības sargu pārstāvis norādīja, ka būtiskākā problēma šobrīd ir tā, ka gadījumā, ja tiek izbeigts kriminālprocess pret iespējamajiem pārkāpumiem, tad ļoti grūti ir "atrast" kādu administratīvo pārkāpumu pantu, ar kuru saukt pārkāpēju pie atbildības.

Tāpat Pumpurs atzina, ka policijā iekšēji pastāv zināma neizpratne par sodu piemērošanu draudu gadījumā.

Turpretim VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Antra Stradiņa komisijā norādīja, ka būtiski ir pierādīt to, ka izteiktie draudi ir reāli. "Kurš no mums dusmās nav pateicis "dabūsi pa ausīm," retoriski vaicāja Stradiņa, atzīmējot, ka šādiem draudiem nepieciešami papildu pierādījumi, piemēram, draudot izmantots šaujamierocis vai kas tamlīdzīgs.

Viņai nepiekrita apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV), norādot, ka viņš šo pieeju uzskata par nepareizu, jo cilvēkam var būt pamats baidīties. "Ja cilvēks saņem vēstuli, kurā draudēts nosist, nav jāmeklē papildu argumenti, lai uzsāktu procesu," sacīja deputāts.

Toties Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Andrejs Aronovs atzīmēja, ja RPP jau pirms vairākiem gadiem piedāvāja pārstrādāt sīkā huligānisma pantu, pārsaucot to par "Antisociālo uzvedību", nedaudz sagradējot nodarījumus pēc to smaguma. "Šobrīd veidojās arī nesamērīgie ierobežojumi sodītām personām. Piemēram, viena persona ir sodīta par naktsmiera traucēšanu, savukārt otrā – par skaļiem agresīviem saucieniem svētku dienā, [..]. Pants būs viens un tas pats, kā arī abām personām gadu pēc soda izpildes nedrīkstēs izsniegt ieroča atļauju," atzīmēja Aronovs.

Viņam piekrita Judins, piebalsojot, ka nepieciešams konkrētāks pants.

Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji deputātiem atzīmēja, ka līdz šim ministrijā nav saņemtas sūdzības no praktiķiem, kas ikdienā piemēro Krimināllikuma pantus, ka būtu nepieciešami kādi precizējumi.

Turpretim Ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda, ka grozījumi ir nepieciešami tieši administratīvā procesa likumā. Viņš sacīja, ka nepieciešams konkretizēt skaidras un saprotamas normas, minot, ka "huligānisms" kā norma ir ieviesta PSRS laikos un to šobrīd mēģina "pievilkt" pie visiem noziegumiem.

Apakškomisijas sēdes izskaņā izcēlās asa diskusija starp IeM parlamentāro sekretāru un Saeimas deputātu Mārtiņu Šteinu (AP) un pie frakcijām nepiederošo deputāti Jūliju Stepaņenko.

Stepaņenko apakškomisijas sēdē sacīja, ka nav nepieciešams īpašs regulējums, un praksē šādas lietas tiek ļoti labi izbeigtas ar policijas aprunāšanos ar konkrēto cilvēku, viņa izsaukšanu uz paskaidrojumu veikšanu, līdz ar to tam nav nepieciešams "smagnējs process". "Es nezinu, vai mums katra komisijas sēde ir jāpārvērš par kaut kādu pasākumu, kas seko interneta vai "fake news" ziņojumiem. Mums vajadzētu nopietni sākt strādāt, nevis ganīties par visādām lietām, kas varbūt ir interesantas tviterī un ziņās, bet nerisina praktiskas problēmas," sacīja deputāte.

Šteins komisijas tērzetāvā deputātes teikto komentēja šādi – "Grūti jau komentēt kolēģus, kuri paši plaši kurina naidu," uz ko Stepaņenko, paceļot balsi, sacīja: "Ja šobrīd jūs mani apvainojat naida kurināšanā, jums jāsniedz konkrēti pierādījumi. Šādi apvainojumi būtu izskatāmi ļoti rūpīgi. Ja, klātesot visiem kolēģiem, notiek nepamatota apvainošana, ir nepieciešami konkrēti pierādījumi, vai cilvēkam jāatsauc savi vārdi," teica pie frakcijām nepiederošā deputāte.

Šteins komentēja, ka šo viedokli ir izteicis kā deputāts. "Pats personīgi esmu izjutis naida runu no kolēģes. Skaidrošu, ja tas būs nepieciešams Ētikas komisijā," tērzētāvā rakstīja deputāts un IeM parlamentārais sekretārs.