SPKC norāda, ka, piemēram, šā gada oktobrī Latvijā nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Covid-19 infekcija konstatēta 2,9 reizes biežāk nekā pilnībā vakcinētiem, salīdzinot saslimstības intensitāti (uz 100 000 iedzīvotajiem) vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū.
No 533 oktobrī mirušajiem cilvēkiem, kas bija inficējušies ar Covid-19, 466 jeb 87,4% nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vēl nebija pabeiguši vakcinācijas kursu.
67 cilvēki jeb 12,6% – divi vecuma grupā zem 49 gadiem, seši vecuma grupā 50-59 gadi, deviņi – vecuma grupā 60-69 gadi, 20 – vecuma grupā 70-79 gadi, 28 vecuma grupā 80-89 gadi, bet divi – vecuma grupā 90-99 gadi, visiem bija viena vai vairākas blakus slimības, bija pabeiguši vakcinācijas kursu.
Nāves gadījumu biežuma (uz 100 000 iedzīvotajiem) salīdzinājums vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū, liecina, ka nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā ir bijis 6,1 reizes augstāks nekā pilnībā vakcinētiem cilvēkiem.
Analizējot no Covid-19 mirušo vakcinēto personu sadalījumu, 23, kas atbilst 17,8 uz 100 000 vakcinētajiem, bija vakcinējušies ar "Vaxzveria" (visbiežāk jūnijā), 20, kas atbilst 4,6 uz 100 000 vakcinētajiem, ar "Comirnaty" (visbiežāk septembrī), 19, kas atbilst 10,4 uz 100 000 vakcinētajiem, ar "Janssen" (visbiežāk oktobrī), bet pieci, kas atbilst 4,1 uz 100 000 vakcinētajiem, ar "Spikevax" (visbiežāk jūnijā).
SPKC norāda, ka šie dati ir orientējoši, jo skaitļi statistiski nav lieli un vakcinēto personu grupas ar katru vakcīnu nav vienādas pēc vecuma un veselības stāvokļa.
Turklāt vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā, hospitalizāciju un mirstību
Turpinoties Covid-19 izplatībai pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, infekcija biežāk skar arī vakcinētos cilvēkus.
Tāpēc, pieaugot vakcinēto skaitam, kopējā saslimstībā matemātiski pieaug arī infekcijas gadījumu īpatsvars vakcinētajiem cilvēkiem. Tomēr saslimšanas risks nevakcinētajiem cilvēkiem joprojām ir ievērojami lielāks, salīdzinot infekcijas biežumu vakcinēto un nevakcinēto cilvēku grupā, norāda SPKC.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska uzsvērusi, ka "ne visās vecuma grupās un ne visās veselības grupās vakcīna spēs sasniegt savu optimālo un maksimālo aizsardzības spēju, bet vakcīna vienalga atvieglos slimības gaitu tiem, kas vakcinējušies un tomēr nonākuši stacionārā. Pat ja Latvijā būs 100% vakcinācijas aptvere pret Covid-19, kāds noteikti saslims, būs nepieciešama stacionāra palīdzība vai pat diemžēl nomirs, to mēs redzam gan Latvijā, gan pasaulē."
Rīgas Ausustrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas sepses klīnikas vadītājs, ārsts anesteziologs, reanimatologs Oļegs Šuba izteicies, ka "RAKUS slimnīcā vērojam: pacientiem, kas mirst no Covid-19 kā pamatdiagnozes, pamatā ir plaušu bojājumi vai komplikācijas, ko radījusi Covid-19 infekcija. Bet pacienti, kuru nāves pamatcēlonis nav Covid-19, primārais nāves cēlonis ir blakusslimības, kas ir hroniskas vai pasliktinās uz Covid-19 fona – cukura diabēts, insults, hroniskās plaušu slimības, dominē pacienti ar lieko svaru".
SPKC aicina iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19 un atgādina, ka vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un kopīgiem spēkiem mazināt Covid-19 infekcijas izplatību sabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
