Uzdod noskaidrot, cik izmaksātu deputātu darba filmēšana  (12)

Iniciatīvu par iespēju filmēt deputātu dabu vietnē "manabalss.lv" parakstījis 10 871 cilvēks.

Iniciatīvas iesniedzēju pārstāve Ieva Brante skaidroja, ka ar iniciatīvu plānots panākt plašāku video informāciju par "tautas kalpiem, jo rakstiskā informācija var sniegt nepatiesības vai nesniegt informāciju vispār".

"Vēlamies parādīt, ko tad īsti viņi dara valsts vadībā. Mainīsies tas, ka taps skaidrāks viss noslēpumainais," uzskata iniciatīvas autoru pārstāve.

Iniciatīvas autoru ieskatā, īstenot iespēju filmēt deputātu darbu ir "gluži vienkārši", būtu jāatļauj jebkuras Saeimas sēdes tiešā straumēšana vairākās kamerās un ar piekļuvi internetā. Iniciatīvas autori uzskata, ka ir jānodrošina gan vispārēja atļauja filmēt deputātu darbu jebkuram darbiniekam parlamenta ēkā, gan uzstādot atsevišķas, tiešai straumēšanai paredzētas kameras.

Komisijas sēdē Brante minēja piemēru nepieciešamībai nodrošināt deputātu darba video translēšanai, proti, viņa neesot piedalījusies šīs komisijas pirmajā sēdē, kurā tika spriests par minēto iniciatīvu, tomēr viņa iepazinās ar šīs sēdes atreferējumu medijos, kur Brante kļūdaini tikusi minēta kā iniciatīvas autore. Brante uzsvēra, ka iniciatīvas pamata mērķis ir nodrošināt sabiedrībai iespēju iepazīties ar lēmumu pieņemšanas procesu nepastarpināti.

Saeimas komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) vēlējās zināt, vai iniciatīvas autori ir aplēsuši, cik šāda procesa nodrošināšana varētu izmaksāt, uz ko iniciatīvas pārstāve Brante atbildēja, ka viņas rīcībā nav šādu skaitļu.

Tajā pašā laikā Saeimas sabiedrisko attiecību biroja vadītājs Juris Vīgulis informēja, ka jau patlaban pastāv iespēja filmēt Saeimas darbu, netraucējot tās darbu. Viņš minēja, ka Saeimas darbu var filmēt mediju pārstāvji, tāpat ikviens sabiedrības loceklis var pieteikt dalību parlamenta komisiju darbā.

Saeimas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs arī uzsvēra, ka ikvienam ir iespēja vērot tiešraidē Saeimas sēžu norisi, kā arī audio formātā iespējams noklausīties parlamenta komisiju darbu. Savukārt Kursīte-Pakule piebilda, ka ar Saeimas komisiju darbu var iepazīties arī sēžu protokolos.

Vērtējot kolektīvajā iesniegumā rosināto, Vīgulis atzina, ka šādā veidā deputātu darba filmēšana nozīmētu lielas izmaksas, ņemot vērā, ka parasti vienlaicīgi notiek vairākas komisiju sēdes un visās būtu jānodrošina papildus filmēšanas tehnika.

Vīgulis arī pauda šaubas par sabiedrības interesi vērot visas Saeimas komisijas sēdes. Savukārt Brante atzina, ka interesentu skaitam nevajadzētu būt šķērslim informācijas pieejamības nodrošināšanā. Viņa atkārtoja, ka deputātu daba filmēšana ir nepieciešama, lai parlamentāriešu darbs tiktu atainots objektīvi un netiktu izrauts no konteksta.

Brante ierosināja Saeimas komisiju darbu fiksēt bez režisora klātbūtnes un ar vienu kameru. Tomēr Kursīte-Pakule norādīja, ka šāds priekšlikums nerisinās iniciatīvas autoru vēlmi nolasīt deputātu ķermeņa valodu un mīmiku, jo translācijas fokuss būs uz personu, kas konkrētajā brīdī runā.

Pēc diskusijām deputāti tomēr atgriezās pie jautājuma par parlamentāriešu darba filmēšanas izmaksām. Kursīte-Pakule pieļāva, ka izmaksas varētu būt ļoti lielas un rezultātā varētu būt jārīko jauna parakstu vākšana, vai sabiedrība atbalsta papildu līdzekļu novirzīšanu konkrētajam mērķim.

Deputāts Raivis Dzintars (NA) rosināja kolēģus šobrīd nelemt par iniciatīvas atbalstīšanu vai noraidīšanu, bet gan vispirms noskaidrot priekšlikuma izmaksas. Tāpat Dzintars informēja, ka šis jautājums neskar Mandātu un iesniegumu komisiju, bet gan Saeimu budžetu.

Komisija vienojās par iniciatīvas tālāku virzību spriest pēc tam, kad Saeimas administrācija būs sagatavojusi aprēķinus ar deputātu darba filmēšanas izmaksām.

Jau vēstīts, ka iepriekš deputāts Artuss Kaimiņš regulāri izmantoja iespēju filmēt savus kolēģus un citas personas, kas uzturas Saeimā, daļu no safilmētā materiāla publicējot savā videoblogā.

2014. gadā, vērtējot Kaimiņa rīcību, Saeimas Juridiskais birojs atzina, ka, no vienas puses nav noteikts aizliegums to darīt, no otras puses juristi norādīja uz Satversmē noteiktajām tiesībām uz privāto dzīvi un deputātu tiesību ievērošanu.