Klātienes darbam deputātiem varētu būt jāuzrāda Covid-19 sertifikāts  (5)

Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 62 deputāti, pret balsoja 14, bet atturējās divi. Plānots, ka galīgajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Likumprojekts paredz, ka no pirmdienas, 15. novembra, līdz nākamā gada 1. jūlijam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs piedalīties būs tiesīgs tikai tāds Saeimas deputāts, kurš uzrādīs sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs slimības pārslimošanas faktu.

Tāpat Saeimas darbā klātienē varētu piedalīties deputāts, kurš saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījis sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.

Saeimas deputātam būtu pienākums uzrādīt sertifikātu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai līdz 15. novembrim. Savukārt komisija tuvākajā Saeimas sēdē ziņos par deputātiem, kuri nav uzrādījuši sertifikātu un līdz ar to nav tiesīgi piedalīties Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs.

Ja deputāts sertifikātu būs ieguvis un uzrādījis pēc 15. novembra, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija par to ziņos tuvākajā Saeimas klātienes sēdē.

Likumprojekts arī paredz, ka deputātiem, kuri nebūs tiesīgi piedalīties Saeimas klātienes sēdēs, pārtrauks kompensācijas izmaksu un ieturēs 20% no mēnešalgas par katru Saeimas klātienes sēdi, kurā viņš nav piedalījies. Tiesa, mēnešalgas samazinājuma gadījumā deputāta alga nevarēs būs mazāka par valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

Vienlaikus likumprojekts paredz Saeimas Prezidijam iespēju ne retāk kā reizi divos mēnešos izvērtēt likumā ietverto prasību saglabāšanas nepieciešamību.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka regulējums neparedz Saeimas deputātiem veikt piespiedu vakcināciju pret Covid-19. Proti, neviens Saeimas deputāts nedrīkst tikt pakļauts piespiedu vakcinācijai, ja Saeimas deputāts nevēlas vakcinēties. "Saeimas deputāts drīkst arī nevakcinēties, bet tad viņam jārēķinās ar tiesiskajām sekām – liegumu piedalīties Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs, kā arī ar kompensācijas izmaksu pārtraukšanu un ieturējumiem no mēnešalgas," teikts anotācjā.

Likumprojekta autori arī norāda, ka regulējums neparedz ierobežot Saeimas deputāta tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs attālināti. Tāpat regulējums neierobežo Saeimas deputāta tiesības, piemēram, iesniegt priekšlikumus vai kopā ar citiem Saeimas deputātiem iesniegt likumprojektus.

Pret likumprojektu iestājās opozīcijas deputāti. Jūlija Stepaņenko piedāvāto likumprojektu nodēvēja par nedemokrātisku un viņa ir gatava to apstrīdēt Satversmes tiesā. Arī deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauda, ka likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi, jo daļai deputātu būs liegta dalība Saeimas sēdēs un pārstāvēt savus vēlētājus.

Savukārt deputāts Ivars Zariņš (S) sacīja, ka likumprojekts attiecas uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu deputātu skaitu. Tāpat viņš piekrita paustajam, ka likumprojekts ir pretrunā demokrātijas principiem un Satversmei, jo tauta ir devusi deputātiem mandātu strādāt Saeimā, tomēr ar jauno regulējumu atsevišķi deputāti varēs lemt par to, kurš deputāts var strādāt un kurš nevar.

Koalīcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) norādīja, ka viņš šodienas balsojumā atturēsies, jo viņam ir daudz neskaidrību, uz kurām deputāts cer saņemt atbildes tad, kad parlamentārieši skatīs likumprojektu pirmajā lasījumā.

Kiršteinam nav skaidra šī likumprojekta atbilstība Satversmei, kā piemēru minot Satversmes pantu, kas nosaka, ka Saeima sastāv no 100 deputātiem. "Ja no klātienes darba tiek atstādināta daļa deputātu, tad šajā gadījumā deputātu skaits joprojām ir 100? Turklāt Satversme paredz, ka Saeimas atlaišanu var ierosināt desmitā daļa vēlētāju," sacīja deputāts.

Deputāts Aldis Gobzems norādīja, ka izstrādātais likumprojekts skars viņu personīgi, turklāt viņam nav pieņemami, ka par deputāta veselību plāno lemt "mazkustīgi un slinki cilvēki".

Opozīcijā esošā deputāte Regīna Ločmele (S) gan norādīja, ka ikviens deputāts, sevišķi vīrieši, kuri līdz šim nav vakcinējušies pret Covid-19, ir gļēvuļi.

Tāpat deputāte uzsvēra, ka viņa atbalstīs likumprojektu un aicināja šajā "morālajā balsojumā" pievienotos arī citus kolēģus. "Politiski izdevīgi būtu balsot pret, bet es ceru, ka kolēģi šo atbalstīs," sacīja Ločmele.

Aizsardzības komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) kritizēja atsevišķu opozīcijas deputātu nostāju, ka viņi uz pandēmiju raugās šauri, no sava personiskā viedokļa, nevis domā valstiski. "Beidzam runāt par sevi, bet par valsti," aicināja Rancāns.

Tāpat komisijas vadītājs paskaidroja, ka likumprojekts nekādā veidā neskars deputāta iespējas pildīt pienākumus.

Patlaban ir spēkā Saeimas Prezidija lēmums, kas paredz, ka Saeimas Sēžu zālē parlamenta klātienes sēdēs var atrasties Saeimas darbinieki, Valsts prezidents, Ministru prezidents, ministri un parlamentārie sekretāri, apsardzes personāls un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, ja šīm personām ir sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Jau vēstīts, ka prasība par obligātu vakcināciju pret Covid-19 valsts un pašvaldību iestādēs ir attiecināma arī uz Saeimas un pašvaldību deputātiem, iepriekš skaidroja Tiesībsarga birojā.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ārkārtējo situāciju, valsts, pašvaldību iestādēs un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās visiem nodarbinātajiem jābūt vakcinētiem līdz 15. novembrim neatkarīgi no nodarbināto darba pienākumu pildīšanas veida – attālināti vai klātienē.

Tiesa, otrdien valdība lēma par mēnesi jeb līdz 15. decembrim pagarināt atsevišķu profesiju pārstāvjiem pienākumu saņemt Covid-19 sertifikātu amata pienākumu veikšanai.

Tādējādi publiskajā sektorā nodarbinātie, kuri līdz 15. novembrim būs uzsākuši vakcinācijas kursu, proti, saņēmuši vakcīnas divas devas vai vienu devu, taču vēl nebūs saņēmuši Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, varēs turpināt pildīt darba pienākumus attālināti vai klātienē.

Vienlaikus noteikts, ka šīm personām vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš ir šā gada 15. decembris. Līdz tam nodarbinātie klātienē turpinās darbu, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas ir ne vecāks par 72 stundām, turklāt testēšana jāveic par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju.