Politiskās partijas "Saskaņa" vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) saistībā ar Rīgas domes tēriņiem, veidojot svētku un pilsētvides noformējumu, liecina, ka šai partijai 18. novembris nav svētki, sarunā ar portālu "Delfi" atklāja Rīgas domes deputāts Mārtiņš Kossovičs (Par/Pro).
Viņš atzina, ka "Saskaņas" paziņojums uzjundījis emocijas, kā arī uzsvēra, ka partijas iesniegumā birojam, nav norādīti fakti, kas liecinātu par jebkāda veida nelikumībām.
"Ar šo "Saskaņa" pasaka, ka Rīgā nav jāsvin Latvijas brīvības svētkus. Viņiem 18. novembris nav svētki un patriotisma nedēļa nav vajadzība," sacīja politiķis. Viņš arī piebilda, ka viņam ir neiedomājami, ka kāda partija valsts svētkus izmantotu, lai pelnītu politiskos punktus.
Taujāts, vai līdzīgi viņš jūtas arī par koalīcijas partneru "Nacionālā apvienība" pausto kritiku par svētku noformējumu, Kossovičs norādīja, ka viņa teiktais attiecas uz visām politiskajām partijām, kas cenšas politizēt valsts svētkus, lai saņemtu "atbalsta dividendes".
Skaidrojot 90 000 eiro lielo izmaksu tāmi, Rīgas domes deputāts atzīmēja, ka tajā iekļauts viss svētku un pilsētvides noformējums, tostarp dažādos Rīgas rajonos izvietotie desmit stendi ar spēka vārdiem no latviešu tautasdziesmām. Tāpat tajā esot iekļauti mārketinga un dizaina pakalpojumi.
Jau vēstīts, ka Rīgas domes "Saskaņa" frakcija vērsusies KNAB, lūdzot veikt pārbaudi par 90 000 eiro tēriņu pamatotību, veidojot sveicienu valsts svētkos, kā arī pilsētvides noformējumu, portālu "Delfi" informēja frakcijā.
Tāpat ziņots, ka viedokļu šķelšanos soctīklos izraisījis Rīgas pašvaldības sveiciens valsts svētkos un pilsētvides noformējums, kas kopumā izmaksājis 90 000 eiro.
Kā iepriekš skaidroja pašvaldībā, krievu un angļu valodas apsveikumā valsts svētkos lietotas tikai interneta vidē, sveiciens pilsētvidē ir izvietots tikai latviešu valodā.
Pašvaldība skaidroja, ka valsts svētku projekts sastāv no divām daļām – vides noformējuma un komunikācijas kampaņas.
Vides noformējuma kopējās izmaksas, kurās iekļauta ne tikai Pauļa Liepas darba ekspozīcija pilsētvidē, bet arī 10 gaismas stendi ar latviešu tautas dziesmu spēka vārdiem, ir aptuveni 60 000 eiro. No tiem svētku afišu un baneru druka, izlīmēšana un montāža pilsētvidē izmaksāja kopumā aptuveni 8000 eiro, bet svētkos piesaistīto divu mākslinieku honorārs izmaksāja kopumā 4155 eiro.
Savukārt valsts svētku projekta dārgākais noformējums ir 10 gaismas stendu-instalāciju uzstādīšana pilsētvidē. Šajos stendos izgaismoti latviešu tautasdziesmu spēka vārdi un tie atrodami ne tikai centrā, bet arī pilsētas apkaimēs, kopā 10 dažādās adresēs, un to kopējās izmaksas ir aptuveni 47 tūkstoši eiro.
Šie gaismas stendi ir ilgtermiņa ieguldījums un tiks izmantoti arī turpmākajos gados, uzsver Rīgas domē.
Komunikācijas kampaņas kopējās izmaksas, kuras ietver mākslinieka radītā darba vizuālās identitātes pielāgošanu kampaņas materiāliem internetā, presē, radio, TV, kā arī to izvietošanu medijos un mājaslapas izstrādi, ir aptuveni 32 000 eiro.
Plakātu izlīmēšanu nodrošināja Rīgas pašvaldība noslēgta līguma ietvaros, savukārt tulkošanu mājaslapai nodrošināja pašvaldības darbinieks, skaidroja Rīgas domē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
