Saeima konceptuāli atbalsta jauna Trauksmes celšanas likuma projektu  (7)

Patlaban trauksmes celšanas jomu noteic Trauksmes celšanas likums, kas ir spēkā kopš 2019. gada.

Jauns regulējums tika izstrādāts, jo, pārņemot direktīvas prasības un precizējot līdzšinējās likuma normas, nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus, teikts likumprojekta anotācijā.

Jaunajā likuma projektā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.

Ņemot vērā direktīvas prasības, likumprojektā piedāvāta jauna "trauksmes cēlēja" definīcija, proti, tā ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu sabiedrības interesēm kaitniecisku pārkāpumu, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus. Valsts kancelejā paskaidroja, ka tādējādi terminā "trauksmes cēlējs" ietverta gan nelabvēlīgo seku iespējamība trauksmes cēlējam, gan saglabāts nosacījums par informācijas iegūšanas apstākļiem.

Viena no likumprojektā iekļautajām jaunajām prasībām attiecas uz trauksmes cēlēja saistīto personu aizsardzību. Tas nozīmē, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs. No jaunā regulējuma arī izriet, ka aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām varēs attiekties ne tikai uz trauksmes cēlējam piederošiem uzņēmumiem, bet arī uz piederošām personu apvienībām un nodibinājumiem.

Jaunajā likumprojektā ir saglabātas jomas, par kurām trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi, tostarp amatpersonu bezdarbību, nolaidību, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, publisku finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, konkurences tiesību pārkāpumiem u.c.

Tajā pašā laikā jaunā likuma redakcija papildināta ar prasību, ka trauksme būtu ceļama arī par partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumiem. "Lai gan minētās pārkāpumu jomas ir specifiskas, tās ir nepieciešams izcelt un darīt sabiedrībai zināmas, jo nespēja identificēt šos pārkāpumus, kā arī neziņošana par tiem var radīt apdraudējumu valsts drošībai," uzskata likumprojekta autori.

Valsts kanceleja iepriekš skaidroja, ka partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumi darba attiecību kontekstā var izpausties, piemēram, situācijā, kad darba devējs, kas ir politikai pietuvināta persona, piespiež darbinieku pret viņa brīvu gribu savā vārdā ziedot kādai konkrētai partijai, tādējādi slēpjot partijas finansējuma patieso izcelsmi.

Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi primāri tiktu saistāmi ar publiskas personas institūcijas administratīvo resursu aizliegtu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Kā piemēru likumprojekta autori min, ka pie kādas partijas piederoša amatpersona kā pašvaldības kapitālsabiedrības vadītāja uzdod darbiniekam vai padotajam darba laika ietvaros ar dienesta automašīnu aizbraukt uz tipogrāfiju pēc partijas bukletiem un izvadāt tos noteiktiem adresātiem. "Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumu scenāriji var būt dažādi, specifiski un dažkārt neparedzami, līdz ar to var būt nozīmīga arī trauksmes cēlēja loma to atklāšanā," atzīst Valsts kancelejā.

Patlaban spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu. Turpretī direktīvā šī prasība ir paplašināta, tādējādi arī likumprojektā ir ietverti gadījumi, kas nav uzskatāmi par trauksmes celšanu.

Proti, par trauksmes celšanu likumprojekta izpratnē nav uzskatāma apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana, ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu vai zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes izpaušana. Tāpat par trauksmes celšanu nav uzskatāms tiesnešu apspriedes noslēpuma un to neizpaužamo ziņu izpaušana, kas iegūtas slēgtajās tiesas sēdēs; kā arī informācijas izpaušana par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, kā arī tās rezultātā iegūto ziņu izpaušana. Valsts kancelejā uzsver, ka šo prasību paplašināšana neietekmē ES un dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz klasificētas informācijas aizsardzību un valsts drošību.

Ņemot vērā ES direktīvā noteikto, likumprojekts paredz arī vairākus priekšnosacījumus trauksmes celšanai publiski. No jaunā regulējuma izriet, ka celt trauksmi publiski varēs tad, ja divu mēnešu laikā trauksmes cēlēju neinformē par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu. Trauksmi varēs celt publiski, ja personai būs pamats uzskatīt, ka, pārkāpums var būt nenovēršams vai nepārprotams sabiedrības interešu apdraudējums, piemēram, gadījumos, kad pastāv ārkārtas situācija vai nenovēršama kaitējuma risks. Tāpat trauksmi varēs celt publiski, ja personai būs pamats uzskatīt, ka, vēršoties kompetentajā institūcijā, tiks radītas nelabvēlīgas sekas, pārkāpums tiks slēpts vai netiks novērsts.

No likumprojekta izriet, ka trauksmes cēlēja ziņojumu varēs iesniegt elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "www.latvija.lv" vai tīmekļvietnē "www.trauksmescelejs.lv", ja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas portālā un tīmekļvietnē. Vienlaikus likumprojektā tiek atstāts spēkā esošais regulējums par to, ka iesniegums tiek izskatīts septiņu dienu laikā, lai pieņemtu lēmumu par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu.

Jaunajā regulējumā arī paredzēta administratīvā atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu. Proti, par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam, viņa radiniekam vai saistītajai personai fiziskai personai varēs piemērot naudas sodu no 15 eiro līdz 350 eiro, amatpersonai — no 20 eiro līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai — no 35 eiro līdz 7000 eiro.

Likumprojekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanas traucēšanu veiks Valsts policija, kura, kā atzīst likumprojekta autori, ir vispiemērotākā un atbilstošākā institūcija šādu pārkāpumu izskatīšanai.

Lai jaunais Trauksmes celšanas likums stātos spēkā, tas Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.

No Valsts kancelejas sniegtās informācijas par trauksmes celšanu 2020. gadā izriet, ka pērn kopumā valsts institūcijās saņemti 517 iesniegumi, no kuriem 122 iesniegumi tika atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem, 312 gadījumos iesniegumi netika atzīti par trauksmes cēlēja ziņojumiem, jo tie neatbilda kādai no trauksmes celšanas pazīmēm vai vairākām no tām.