Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien, 12. novembrī, nolēma atteikt politiskās partijas "Latvija pirmajā vietā" iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" reģistrāciju, jo vairākums jeb pieci no deviņiem komisijas locekļiem uzskatīja, ka likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu un tādējādi to nevar reģistrēt parakstu vākšanai.
CVK portālam "Delfi" skaidroja, ka, saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" CVK lēmums jāpieņem 45 dienu laikā no likumprojekta saņemšanas dienas, izvērtējot iniciatīvas grupas atbilstību likuma prasībām un to, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas un satura.
"Latvija pirmajā vietā" ar grozījumiem Covid-19 pārvaldības likumā vēlējās noteikt, ka vakcinācija pret Covid-19 infekciju nedrīkst būt priekšnosacījums darba tiesisko attiecību uzsākšanai vai turpināšanai, jebkuru pakalpojumu sniegšanai vai saņemšanai, jebkuru izglītības programmu apguvei vai dalībai pasākumos.
"Epidemioloģiskās drošības apsvērumi nedrīkst būt par pamatu darbinieka atstādināšanai no darba, darba tiesisko attiecību izbeigšanai, darbinieka disciplinārai sodīšanai, darbinieka tiesiskā stāvokļa pasliktināšanai, vienlīdzīgu tiesību principa neievērošanai vai jebkādu nelabvēlīgu seku radīšanai darbiniekam," teikts partijas sagatavotajā likumprojektā.
Atbilstoši tiesu praksei likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc satura, ja tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami, vai kuri pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām vai Latvijas starptautiskajām saistībām.
Pēc CVK lūguma viedokli par rosināto likumprojektu sniedza Latvijas Republikas tiesībsargs, Saeimas Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija.
Izskatot šo jautājumu, CVK apmierināja iesniedzēju lūgumu, pieņemot lēmumu par likumprojekta reģistrāciju, neņemt vērā Tieslietu ministrijas viedokli, jo ministrija ir gatavojusi grozījumus spēkā esošajai likuma redakcijai.
Savukārt tiesībsarga un Saeimas Juridiskā biroja viedokļi bija pretēji. Tiesībsarga ieskatā likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu pēc formas un satura un līdz ar to neatbilst Satversmes 78. pantā ietvertajam nosacījumam par pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu.
Savukārt Saeimas Juridiskais birojs, pārbaudot likumprojekta atbilstību, CVK bija norādījis, ka neatrod tajā tādus trūkumus, kas liegtu to atzīt par pilnībā izstrādātu likumprojektu Satversmes 78. panta izpratnē.
Vienlaikus birojs pauda viedokli, ka "to, vai tiesību norma ir saprātīga, vēlama un vajadzīga, kā arī tās iespējamo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz sabiedrību, ir tiesīgi izvērtēt vēlētāji politiskā procesā, atbalstot vai neatbalstot attiecīgo iniciatīvu."
Iepazīstoties ar viedokļiem un uzklausot likumprojekta iesniedzēju argumentāciju, CVK ar vienas balss pārsvaru likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" reģistrēšanu parakstu vākšanai atteica.
CVK lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas iniciatīvas grupa var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
