Nākamnedēļ valdībā varētu skatīt rīcības plānu gadījumam, ja saslimstība ar Covid-19 atkal būtiski augtu, valdības sēdē pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Viņš iepriekš publiski paudis, ka patlaban nav rādītāju, pie kādiem valdība atkal atgrieztos pie sarunām par stingrākiem Covid-19 ierobežojumiem.
Otrdienas valdības sēdē Pavļuts minēja, ka cer, ka šādu plānu nebūs nepieciešams realizēt, taču hipotētiski šo jautājumu būtu jāapskata.
Kā preses konferencē pēc valdības sēdes pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV), valdības, sabiedrības un valsts interesēs ir turpināt vakcinēšanās procesu, lai katru dienu samazinātos risks, ka saslimstības ar Covid-19 dēļ būtu būtiski jāierobežo tautsaimniecība.
"Mūsu mērķis ir tikt cauri krīzei, nepārslogojot slimnīcas," norādīja premjers.
Pavļuts preses konferencē norādīja, ka notiek Veselības ministrijas speciālistu un citu nozaru ekspertu saruna par šo jautājumu – speciālistu ieskatā visvairāk jāvērtē izmaiņas un dinamika inficēšanās gadījumu skaita ziņā. Ja par vairāk nekā 10% augs jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits, tad tas ir nopietns brīdinājuma signāls un pamats diskutēt un vērtēt to valdībā.
Ministrs arī norādīja, ka ja sabiedrība būs modra un atbildīga, ir pamats cerēt, ka pie stingrāku pasākumu ieviešanas nevajadzēs atgriezties. Vienlaikus nevarot izslēgt, ka vīruss var gatavot "nepatīkamus pārsteigumus" – patlaban ziņu par jauniem vīrusa paveidiem neesot, taču to izslēgt nevarot, pauda Pavļuts.
Valdības sēdes laikā premjers un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aicināja uz nākamo valdības sēdi sagatavot epidemiologu prognozes par saslimstību, kas tika rādītas Krīzes vadības padomes sēdē, lemjot par stingrajiem Covid-19 ierobežojumiem, lai varētu izvērtēt šos modeļus un saprast, kurš rādītājs ir sasniegts mājsēdes rezultātā, bet kurš nē.
Ministru kabineta sēdē veselības ministrs pauda, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā ir būtiski uzlabojusies – pārslodze veselības aprūpes sistēmā ir pārvarēta, tagad nākamo nedēļu laikā būs jātiek galā ar sekām.
"Izejot no mājsēdes, esam būtiski labākā situācijā, nekā tad, kad tajā iegājām," situāciju ar saslimstību raksturoja Pavļuts, pateicoties visiem par kopīgo veikumu mājsēdes ievērošanā.
Dati liecina, ka auguši izglītības iestāžu darbinieku un skolēnu skrīninga rezultātā atklātie Covid-19 gadījumi – pagājušajā nedēļā tie bija 585, bet nedēļu iepriekš – 517. Savukārt par 34,8% samazinājušies ārpus izglītības iestāžu skrīninga atklātie gadījumi. Pavļuts to skaidroja ar gatavošanos klātienes mācībām.
Visaugstākā saslimšana ar Covid-19 patlaban konstatēta Vidzemē, kur 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ir 1426,4, kam seko Latgale (1378,8), Kurzeme (1246,5), Rīga (1132,6), Zemgale (1033,3) un Pierīga (726,7).
Mājsēde devusi rezultātu visām vecuma grupām – visātrāk šī reakcija bijusi sociāli aktīvo iedzīvotāju vecuma kategorijās, norādīja Pavļuts. Reizē viņš skaidroja, ka lielais nāves gadījumu skaits atspoguļo milzīgo inficēšanās gadījumu skaitu, kas bijis pirms pāris nedēļām, taču nāves gadījumu skaits ir pārstājis strauji augt.
Salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija saslimstības ziņā ierindojas pēdējā vietā – visaugstākā saslimstība konstatēta Lietuvā, kam seko Igaunija. Saslimstības pieaugums vērojams arī citās Eiropas valstīs – Dānijā, Vācijā, Polijā.
Slimnīcās patlaban vērojams pakāpenisks Covid-19 pacientu skaita samazinājums. Taču slimnīcās joprojām vērojams augsts aizņemto Covid-19 un intensīvās terapijas gultu skaits.
Brīvo Covid-19 gultu apjoms turpina augt, kas nozīmē, ka ir iespēja nodrošināt cita profila ārstēšanu, ne tikai Covid-19, norādīja veselības ministrs.
Tāpat novērojams neliels prombūtnē esošo un Covid-19 inficēto mediķu samazinājums – patlaban prombūtnē saistībā ar Covid-19 ir 481 mediķis, bet inficēti 425.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā par trešdaļu sarucis jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
