Valsts apmaksās slimības lapu no 10. darbnespējas dienas  (9)

Par likuma izmaiņām balsoja 75 deputāti, bet pret - viens.

Likumprojekta autore Labklājības ministrija (LM) iepriekš atzina, ka izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku.

Patlaban spēkā esošais likums paredz, ka darbinieka slimības gadījumā darba devēja pienākums ir par pirmajām desmit darba nespējas dienām no saviem līdzekļiem izmaksāt slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošu darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku – no 4. darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par desmit kalendāra dienām.

Sākot no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai personai ir tiesības uz slimības pabalstu, ko piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Tomēr ar likuma grozījumiem paredzēts no 2022. gada 1. aprīļa samazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu, nosakot, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, darba devējs apmaksās no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazā kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošu darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku no 4. darba nespējas dienas līdz 9. darba nespējas dienai.

2022. gada budžetā darbnespējas lapu segšanai iezīmēti 6,95 miljoni eiro.

Saeima neatbalstīja deputāta Edgara Tavara (ZZS) priekšlikumu likumā paredzēt vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksāt 80% apmērā.

Tāpat atbalstu neguva Tavara priekšlikums likumā ietvert normu, ka darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja, izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par ceturto un piekto pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku no sestās līdz astotajai pārejošas darba nespējas dienai.