Saeima 2022. gada budžetu turpinās skatīt nākamnedēļ  (1)

Parlaments nākamā gada budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt pirmdien, 15. novembrī. Līdz trešdienai Saeima pieņēmusi 12 ar budžetu saistītus likumprojektus, kā arī deputāti sāka skatīt iesniegtos priekšlikumus vidēja termiņa budžetam. Līdz trešdienas vakaram deputāti izskatīja 50 no iesniegtajiem 202 priekšlikumiem vidēja termiņa budžetam.

Ar šonedēļ parlamentā pieņemtajiem grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) paredzēts nākamā gadā vidū celt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī. Tāpat likuma grozījumi paredz līdz 2022. gada 31. decembrim pagarināt autoratlīdzību saņēmējiem tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Šonedēļ parlaments galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz no 2022. gada sociālās aprūpes centru aprūpētājiem nodrošināt vismaz 608 eiro algu.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, ar kuriem paredzēts no nākamā gada 1. janvāra piemērot samazināto PVN likmi 5% apmērā gan fiziski, gan elektroniski izdotām grāmatām un medijiem.

Tāpat parlamentārieši atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot noteikt mēnešalgas līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās algas. Tāpat likums paredz 2023. gadā būtiski celt valsts augstāko amatpersonu algu.

Savukārt Saeimā atbalstītie grozījumi likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredz, ka no nākamā gada valsts apmaksās slimības lapu no 10. darbnespējas dienas.

Tāpat Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Filmu likumā, paredzot, ka no 2022. gada ārvalstu filmu līdzfinansējumu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Patlaban šos pienākumus veic Nacionālais kino centrs.

Savukārt ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Konkurences likumā paredzēts no nākamā gada 1. jūlija Konkurences padomes (KP) vadību palielināt par diviem padomes locekļiem. Tāpat KP tiks radītas vēl trīs jaunas amata vietas, proti, viena vecākā juriskonsulta un divas vecāko ekspertu vietas.

Deputāti arī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemesgrāmatu likumā, ar kuriem paredzēts samazina kancelejas nodevu par zemesgrāmatā elektroniski iesniegtiem dokumentiem. Lai veicinātu dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatā elektroniskā veidā, no 2022. gada 1. janvāra, iesniedzot nostiprinājuma lūgumu un tam nepieciešamos dokumentus elektroniski, kancelejas nodeva būs jāmaksā 90% apmērā no likumā noteiktā apmēra.

Tāpat deputāti trešdien sadalīja daļu tā dēvēto deputātu kvotu. Saeima lēma Sabiedrības integrācijas fondam 2022. gada budžetā papildus piešķirt 80 000 eiro brīvprātīgā darba veicināšanai. Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai pamatdarbības nodrošināšanai tika piešķirti 30 000 eiro, Latviešu virsnieku apvienībai simtgades pasākumu organizēšanai - 10 000 eiro.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas aktivitātei "Statistikas un datu vākšana par jaunuzņēmumiem / jaunuzņēmumu datubāzes attīstība un uzturēšana" piešķīra 20 000 eiro, nodibinājumam "TechChill" konferences "TechChill 2022" organizēšanai tika piešķirti 10 000 eiro, nodibinājumam "TechHub Riga" mentoru programmai jaunuzņēmējiem - 15 000 eiro, bet biedrības "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls" darbības nodrošināšanai - 15 000 eiro.

Par atlikušo deputātu kvotu sadali Saeima lems jaunnedēļ.

Jau vēstīts, ka nākamā gada budžeta projekts paredz tēriņus 12,4 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 10,66 miljardu eiro apmērā.

Tāpat nākamā gada budžeta likumprojekts paredz mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 431 222 629 eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta pašvaldību pedagogu darba samaksai. Savukārt pašvaldībām tiks nodrošināta valsts budžeta dotācija 187 190 543 eiro apmērā.