"Kā elle. Tieši tā arī ir pagājis šis laiks," tā aizvadīto gadu īsi raksturo paralīzes skartais dzejnieks Reinis Runcis, viens no pērnā gada varoņiem atbalsta projektā "Stiprini stipros". To portāls "Delfi" rīko sadarbībā ar "Ziedot.lv". Lai arī tās mērķi tika izpildīti – par akcijā savāktajiem ziedojumiem Reinim apmaksā vienu no aprūpētājām un arī pandēmija viņa dzīvi būtiski neietekmēja, šogad ģimeni satrieca liela nelaime – smagā stāvoklī pēc atklātas onkoloģiskas saslimšanas nonākusi viņa māte Rasma. 19 gadus kopš autoavārijas, kas pārvērta tolaik 28 gadus vecā Reiņa dzīvi, viņa bijusi nozīmīgs dēla balsts.
"Tā nu ir, ka paralizēts palieku pilnīgi viens ar visiem aprūpes un komunālajiem maksājumiem. Neesmu mazturīgais. Pats ar valsts (pabalstu – red.) un "Ziedot.lv" spēkiem sedzu apmēram 70% no izmaksām, tomēr, būdams 1. grupas invalīds, visu varu pavilkt tikai ar atbalstu no malas. Šobrīd vēl jādomā, kā palīdzēt mammai, kura pēc ļoti smagām operācijām ir nokļuvusi līdzīgā stāvoklī kā es, un arī viņai vajadzēs pastāvīgu aprūpi," norāda Reinis. Viņš uzsver, ka visos šos gadus māte valsts vietā uzņēmās dēla aprūpes funkcijas, bet tagad, kad palīdzība nepieciešama pašai, viņa ir nonākusi nelaimē.
Smagās veselības problēmas mātei atklātas šogad, bijušas divas lielas operācijas. Šobrīd viņa ārstējas paliatīvās aprūpes centrā, kur dienas izmaksas ir vidēji ap 75 eiro. "Es nesaprotu, ko darīt, kā mammu paglābt..." atklāti saka Reinis.
Mātes ārstēšanos sedz daļēji viņas ģimene, daļēji par "Ziedot.lv" iepriekš savāktiem ziedojumiem, taču ar tiem nepietiek. Tādēļ decembrī atbalsta projektā "Stiprini stipros", kura centrā vienmēr bijušas ģimenes, kuru tuviniekam nepieciešama ilgstoša aprūpe, centīsimies palīdzēt Rasmai un Reinim ar aprūpes nodrošināšanu. Viņu stāsts signalizē arī par nopietnām sistēmiskām problēmām ar smagi slimu cilvēku aprūpi Latvijā.
Galvenais, lai būtu kāds stabils pamats zem kājām – to Reinis vēlētos visvairāk, taču par to skaidrības ir maz. Viņš ir paralizēts, Reinis nespēj satvert priekšmetus, pagriezties, pakustināt kājas, līdz ar to aprūpe nepieciešama visu diennakti, turklāt tās nav tikai higiēnas procedūras un paēdināšana. Vienu aprūpētāju slodzi apmaksā viņš pats, otru – no atbalstītāju līdzekļiem, savukārt trešo no "Stiprini stipros" projektā savāktās ziedotāju naudas. Atlikušo slodzi sedza māte.
Bažās par nākotni Reinis aptuveni pirms pusotra mēneša sāka ziedojumu vākšanu uz savu kontu un arī šobrīd lūdz palīdzēt, uz to ziedojot. Par to vairāk var lasīt "Facebook" ierakstā šeit un šeit.
"Mana ideja ir šāda: ja būtu kaut 200 cilvēki, kas ziedotu 10 vai 20 eiro mēnesī vai kaut mazāku summu, no kuras viņiem dzīvē nekas nemainās... Bet mums tas dzīvē visu mainītu. Tādēļ iespējami neuzbāzīgi lūdzu uzlikt automātisko ikmēneša maksājumu vienīgi tādā apmērā un gadījumā, lai tas nerada diskomfortu vai nožēlu pašiem," saka Reinis.
Māte bijusi Reiņa balsts naktīs un "robos" starp aprūpētāju slodzēm, "aizvietoja, kad kāda aprūpētāja nevarēja atnākt vai kad bija slima vai aizgāja no darba," stāsta Reinis. Tagad arī pašai mātei nepieciešama aprūpe – paliatīvajā centrā un pēcāk to vajadzēs arī mājās, kam trūkst naudas. "Es biju iekrājis nebaltai dienai un tagad to visu ātrumā tērēju," viņš saka.
Reinis Runcis raksta dzeju, viņš ir arī Rakstnieku savienības biedrs.
Pirms 10 gadiem tika izdots viņa pirmais dzejas krājums "Healja", tam sekoja vēl divi. Viņš vēlētos jaunu. "Es vēl dzīvoju un taisos dzīvot, cik vēl iespējams. Bet es, nevis truli dzīvoju un blenžu griestos, bet cenšos arī kādu atpakaļsaiti dot," viņš saka. 10. novembrī sociālajā tīklā "Facebook" par dzejoļu rakstīšanu Reinis izteicās šādi: "Šobrīd mūzas ir pie kāda cita, un tik drūmi sen nav bijis". Taču pēc dažām dienām, kā pats saka, feisbukā "ieplauka dzejolis", pati divi. Viens no tiem:
"dzīve kokteiļa glāzē
cik bieži
tu pasūti to"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!