Vakcīna pārējās slimības neatceļ. Kas par mirušajiem (ne)redzams SPKC ikdienas statistikā?  (20)

"Jebkura akūta saslimšana, lai kāda tā arī nebūtu, arī vīrusu izraisīta, var saasināt hronisko slimību norisi. Hroniskas slimības, kā jau pats vārds to saka, praktiski norisinās tikai vienā virzienā. Kaut kādā veidā mēs varam hroniskās slimības gaitu piebremzēt, palēnināt tās progresu, bet mēs jau nevaram atgriezt jaunību," portālam "Delfi" pauž stacionāra "Gaiļezers" galvenais ārsts Aldis Strēlnieks.

Viņš paskaidro, ka gandrīz visos gadījumos, kad, sirgstot ar Covid-19, miruši pilnībā vakcinēti cilvēki, runa ir par pacientiem, kas slimnīcās ārstējušies vairākkārt, lieto patstāvīgi medikamentus, lai "piebremzētu" tādu slimību kā, piemēram, cukura diabētu, sirds mazspēju, neiroloģisku slimību vai citu patoloģiju gaitu. "Tad tik tiešām ir situācija, ka kovids ir kā pagrūdējs, kas "pagrūž" hroniskās saslimšanas pretī fatālam iznākumam. Bieži vien arī citu specialitāšu ārstiem ir jārisina ar kovidu saslimušo pacientu problēmas un pacienti reizēm ne tik daudz cieš no kovida izraisītām pārmaiņām, kā no hronisko saslimšanu saasinājumiem, pauž ārsts.

Arī SPKC plašākā apkopojumā par vakcinētajiem, taču mirušajiem pacientiem oktobra mēnesī rakstīja, ka visiem 67 mirušajiem bija viena vai vairākas blakus slimības. Tiesa, tas nav redzams ikdienas SPKC publicētajos datos.

Šā gada rudenī SPKC, ik dienu informējot par aizvadītajā diennaktī atklātajiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem un saņemtajiem ziņojumiem par mirušajiem, sāka norādīt arī, cik inficēto un mirušo bija un cik nebija vakcinēti pret Covid-19.

Dati par mirušajiem Covid-19 pacientiem publiski pieejami divās vietnēs – SPKC operatīvās statistikas apkopojumā un veselības statistikas datubāzē, kur ir uzskaitīta informācija par iedzīvotāju mirstību ar pamatcēloni Covid-19. Lai ilustrētu, ko šie dati rāda, "Delfi" apskatīs informāciju par mirušajiem no šā gada janvāra līdz septembrim, jo šobrīd veselības statistikas datubāzē informācija par mirušajiem apkopota tikai līdz šim mēnesim. Tomēr jāpiebilst, ka tieši oktobrī un novembrī bija saslimstības izplatības un mirstības "pīķis".

Mirušo skaits atšķiras – statistikas datubāzē ir ir par 121 mirušo vairāk nekā operatīvajā statistikā. Kā portālam "Delfi" paskaidro SPKC pārstāve Ilze Arāja, šie dati nesakrīt, jo to avoti ir atšķirīgi. Proti, informācijas, ko ikdienu publicē centrs, pamatā ir saņemtie ziņojumi par mirušajiem. "Piemēram, slimnīcas ziņo, ziņo sociālie aprūpes centri, NVD ziņo tikai tos datus, kas nāk no slimnīcām. Mēs saņemam ziņojumu arī, ja cilvēks ir nomiris mājās, jo tad ģimenes ārstam arī ir jāraksta ziņojumus uz SPKC," saka Arāja.

Tomēr ne vienmēr visi par mirušajiem centram ziņojumu nosūta. "Ir arī tādas reizes, kad varbūt slimnīca par kādu (mirušo) neaizpilda ziņojumu. Piemēram, viņiem naktī ir nomiruši 15 cilvēki. Viņi, piemēram, ir aizpildījuši ziņojumus par 12, jo kaut kādu informāciju vēl grib pieprecizēt, un tad beigās varbūt aizmirst (nosūtīt ziņojumu)," lēš Arāja.

Operatīvie dati, lai arī uzrāda, cik Covid-19 sasirgušie miruši, neparāda tiešo cilvēka nāves cēloni. "Operatīvie dati, ko mēs katru dienu ziņojam, ir par to, ka cilvēks bijis inficēts ar kovidu un viņš ir miris," atgādina SPKC pārstāve.

Kopumā medicīniskajam personālam ir pienākums ziņot par personām, kas nomirušas, sirgstot ar noteiktām infekcijas slimībām, tostarp Covid-19. Šī kārtība nav jauna, taču apstākļus, kuros tā jāīsteno, Covid-19 gan izmainīja. "Ģimenes ārstiem jau nav tā bijis, ka mājās pacients mirst ar kādu infekcijas slimību, parasti jau tas notika stacionāros," paskaidro centra pārstāve.

Tomēr visi mirušie, kas sirguši ar Covid-19, uzskaitīti veselības statistikas datubāzē. Šo datu avots ir miršanas apliecības. Šī vietne, kā norāda Arāja, arī ir garants, ka neviens Covid-19 mirušais "nepazudīs" statistikā.

"Šeit balts un šeit melns – tā nekad nav un nebūs medicīnā. Situācijas ir ļoti, ļoti, ļoti, ļoti dažādas," sarunā ar "Delfi" uzsver stacionāra "Gaiļezers" galvenais ārsts Strēlnieks. "Krāsu" Covid-19 statistikas padziļinātā analīzē būtu daudz, skaidro ārsts: "Covid-19 infekcija var būt pavadošā slimība. Var būt situācija, kad pacients tiek stacionēts pavisam citu iemeslu dēļ, bet, veicot skrīninga testēšanu, viņam konstatē pozitīvu testu, bet viņam varbūt šī kovid infekcija ir ar minimālām klīniskām izpausmēm, vai arī pilnīgi pat bez tām".

Pacientam atrodoties stacionārā, ir iespējams precizēt un saprast notikumu secību. "Mēs varam izanalizēt, vai viņam ir antivielu tests pozitīvs – pēc tā mēs varam vadīties, ka viņš ir pārslimojis (Covid-19) vai vakcinēts, bet iespējamas situācijas, kad joprojām ir pozitīvs testa rezultāts. Tas varbūt virknē hematoloģisku, autoimūnu, vai arī citu hronisku saslimšanu rezultātā, kad ir cietusi pacienta normālā imūnā atbilde," paskaidro Strēlnieks.

"Delfi" rīcībā padziļinātas statistikas analīzes par tiem pacientiem, kas ir pilnībā vakcinēti, taču, sirgstot ar Covid-19, miruši, nav. Taču ārstu pieredze, kuri aprūpē šos pacientus, iezīmē noteiktas tendences.

Daugavpils Reģionālās slimnīcas (DRS) infektoloģes Ivetas Jukšinskas pieredzē ir četri pret Covid-19 vakcinēti cilvēki, kas, sirgstot ar šo slimību, miruši. Viņiem visiem ir kopīgs tas, ka bez infekcijas viņi "cīnījušies" arī ar citām saslimšanām, un šie pacienti arī vairs nebija "spēka gados". Pirmais cilvēks, par ko portālam "Delfi" stāsta Jukšinska, bija vecāks par 80 gadiem. Viņš bija vakcinējies pavasarī, un augustā intensīvās terapijas nodaļā viņam apstājās sirds. Bez Covid-19 viņš sirga arī ar sirds un asinsvadu saslimšanu.

Kopumā, kā liecina publiski pieejamie dati, visvairāk mirušo – gan vakcinēto, gan nevakcinēto vidū – ir vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļas pirmā virsārste, infektoloģe Anna Mironovska portālam "Delfi" paskaidro, ka "vecums ir ļoti nozīmīgs faktors". Proti, jo cilvēks ir vecāks, jo viņa organismam ir vājāka imunitāte un mazākas spējas pretoties infekcijai.

"Pārsvarā tā ir asinsvadu ateroskleroze, diabēts. Diabēts arī pasliktina visu asinsvadu slimības gaitu, sirds slimību gaitu. Arī arteriālā hipertensija, kas rada sirds mazspēju. Cilvēks jau nav ar atsevišķu vienu kaiti, pārsvarā jau viņam viss kombinējas. Viena slimība pastiprina otras slimības izpausmes," paskaidro Vidzemes slimnīcas infektoloģe.

Sirds un asinsvadu saslimšana ir papildu risks Covid-19 pacientiem, jo tieši caur asinsvadiem notiek skābekļa apmaiņa organismā, līdz ar to, jo šaurāki asinsvadi, jo grūtāk skābeklim pa tiem "ceļot".

Otrais un trešais vakcinētais, mirušais Covid-19 pacients Jukšinskas pieredzē iezīmē citu Covid-19 riska grupu – cilvēkus ar lieko svaru. Abi šie infektoloģes pacienti intensīvajā terapijā nosmaka. Šīs riska grupas – gan vakcinēto, gan nevakcinēto – pacientu plaušas ir grūti izventilēt, saka Jukšinska.

Proti, kā stāsta infektoloģe, plaušu karsonis visbiežāk sākas plaušas lejasdaļā, un tieši to cilvēkiem ar lieko svaru ir visgrūtāk izventilēt jeb apgādāt ar skābekli, jo svars "nospiež" plaušas. "Kad mēs vienkārši runājam un staigājam, mēs ventilējam tikai savas plaušu augšas, bet leju izventilējam tikai tad, kad ieelpojam nedaudz dziļāk. Cilvēki ar lieko svaru nevar izventilēties. Līdz ar to arī ir tās pozīcijas, kad guļamies uz vēdera. Kad viņi guļ uz muguras, viss vēders viņiem spiež, viņi nevar paelpot dziļi," stāsta Jukšinska.

Ceturtais Jukšinskas pacients bija vecumā virs 60 gadiem, slaids, taču intensīvās terapijas nodaļā nomira. Viņš gājis bojā, jo pretojās vai baidījās ārstēšanai. Viņam izmantoja neinvazīvo plaušu ventilāciju. " Tā ir tā maska, kas pieguļ cieši (sejai). Tas aparāts palīdz elpot un izelpot. Tev ir sinhroni jāelpo. Ja tu neelpo līdzi, bet pretojies, tad diemžēl tādi pacienti arī nomirst. Ir tā, ka viņiem sākas panika, sāk ņemt nost masku," skaidro DRS infektoloģe.

Kā sarunā ar "Delfi" uzsver Strēlnieks, procentuāli cilvēku daļa, kas ir pilnībā vakcinēti, taču miruši, sirgstot ar Covid-19, ir neliela. Tas redzams arī veselības statistikas datu bāzē publicētajos datos.

Kā "Delfi" noteica PSKUS komunikācijas pārstāve Janita Veinberga, atsaucoties uz slimnīcas mediķiem, tieši dažādas veselības problēmas ir papildu iemesls saņemt Covid-19 vakcīnu. Veinberga paskaidro, ka ir kļūdaini nevakcinēties, domājot ka cilvēks jau tā sirgst ar dažādām kaitēm. Gluži pretēji – tas nozīmē, ka organismam vajag papildu palīdzību.

"(..) vakcīna ir vienīgā lieta, kas mūs sargā un kas mūs var atbrīvot (no Covid-19). Mums ir jāpanāk situācija, ka vīruss kā tāds vairs necirkulē starp mums," saka Vidzemes slimnīcas infektoloģe.

Jau vēstīts, ka vakcinācijas procesu pabeigušo kopskaits Latvijā sasniedzis 1,14 miljonus jeb 60,6% no visiem valsts iedzīvotājiem.