"Jebkura akūta saslimšana, lai kāda tā arī nebūtu, arī vīrusu izraisīta, var saasināt hronisko slimību norisi. Hroniskas slimības, kā jau pats vārds to saka, praktiski norisinās tikai vienā virzienā. Kaut kādā veidā mēs varam hroniskās slimības gaitu piebremzēt, palēnināt tās progresu, bet mēs jau nevaram atgriezt jaunību," portālam "Delfi" pauž stacionāra "Gaiļezers" galvenais ārsts Aldis Strēlnieks.
Viņš paskaidro, ka gandrīz visos gadījumos, kad, sirgstot ar Covid-19, miruši pilnībā vakcinēti cilvēki, runa ir par pacientiem, kas slimnīcās ārstējušies vairākkārt, lieto patstāvīgi medikamentus, lai "piebremzētu" tādu slimību kā, piemēram, cukura diabētu, sirds mazspēju, neiroloģisku slimību vai citu patoloģiju gaitu. "Tad tik tiešām ir situācija, ka kovids ir kā pagrūdējs, kas "pagrūž" hroniskās saslimšanas pretī fatālam iznākumam. Bieži vien arī citu specialitāšu ārstiem ir jārisina ar kovidu saslimušo pacientu problēmas un pacienti reizēm ne tik daudz cieš no kovida izraisītām pārmaiņām, kā no hronisko saslimšanu saasinājumiem, pauž ārsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
