Varētu sodīt personas, kas izplata viltus ziņas par epidemioloģisko situāciju  (109)

Komisija otrdien skatīja deputāta Andra Skrides (AP) iesniegtos grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā, ar kuriem bija paredzēts noteikt naudas sodu par aicinājumu pārkāpt epidemioloģiskās drošības prasības un sodīt personas, kuras izplata viltus ziņas par epidemioloģisko situāciju.

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Jolanta Laura norādīja uz virkni problēmu, ja gadījumā deputāti lems paredzēt administratīvo atbildību par viltus ziņu izplatīšanu. Kā piemēru viņa minēja faktu, ka viltus ziņas lielākoties tiek izplatītas internetā, tāpēc, lai pierādītu, ka ir noticis pārkāpums, atbildīgajām institūcijām būtu nepieciešams iegūt saglabājamos datus, taču administratīvā pārkāpuma process liedz iegūt šādus datus. Viņa piebilda, ka arī Eiropas judikatūra paredz šādu datu iegūšanu tikai par smagiem noziegumiem.

Vienlaikus TM pārstāve sacīja, ka nav tādas juridiskas viltus ziņas vai dezinformācijas definīcijas, tāpēc jābūt kādai institūcijai, kas vērtē pausto ziņu patiesumu.

TM pārstāvis Uldis Zemzars pievienojās sacītajam, ka viltus ziņu izplatīšanu ir praktiski neiespējams pierādīt administratīvā procesa ietvaros. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka jau patlaban iespējams saukt personu pie kriminālatbildības par nepatiesu ziņu izplatīšanu no huligānisma viedokļa.

Zemzars informēja, ka TM patlaban izstrādā grozījumus Krimināllikumā, lai paredzētu atbildību par viltus ziņu izplatīšanu. Pēc viņa teiktā, TM spriež par divām iespējām – vai nu likumā paredzēt atsevišķu pantu par viltus ziņu izplatīšanu, vai arī ietvert jau patlaban likumā esošajā pantā par huligānismu.

Uzklausot TM sniegto informāciju, Skride atsauca sevis iesniegtos grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā, un deputāti vienojās, ka TM sagatavos minētos priekšlikumus, lai tos ietvertu Krimināllikumā, kas patlaban iesniegts izskatīšanai Saeimā.