Saeima pieņem 2022. gada budžetu; izdevumi plānoti lielāki par ieņēmumiem  (72)

Par 2022. gada budžetu balsoja 52 deputāti, pret bija 37, bet nebalsoja – pieci.

Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad būs 430,17 miljoni eiro, bet valsts budžeta dotācija pašvaldībām – 188,06 miljoni eiro.

Nākamgad 75% no iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) tiks pašvaldībām, bet 25% - valsts budžetam. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,39 miljardi eiro.

2022. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), maksimālais valsts parāds 2022. gada beigās nominālvērtībā aplēsts 17,015 miljardu eiro apmērā. Savukārt valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums nākamgad būs 216,32 miljonu eiro apmērā.

Nākamā gada budžetā ieplānoti 131,24 miljoni eiro veselības jomas pasākumiem Covid-19 krīzes risināšanai, 12,13 miljoni eiro ieplānoti augstas gatavības projektiem, 14,45 miljoni eiro ieplānoti valsts robežas infrastruktūras izveidei,

2022. gada budžeta likums paredz, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 6260 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1252 eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022. gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,26 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021. gada plānu, ir 1,42 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,44 miljardu eiro un 3,39 miljardu eiro apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.

2022. gada budžetā paredzēts ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam novirzīt papildus 40,6 miljonus eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. Pedagogu darba samaksas pieaugumam atbilstoši grafikam paredzēti 15,2 miljoni eiro, savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam – 20,7 miljoni eiro.

30 miljoni eiro tiks atvēlēti onkoloģijai – kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam. Paliatīvās aprūpes nodrošināšanai papildus paredzēti 4,6 miljoni eiro. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti ierīcēm insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem, kā arī valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšanai.

Zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem paredzēti 10,6 miljoni eiro, savukārt darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveidei un attīstībai, tai skaitā jauniešu līdzdalības veicināšanai vēl papildu 750 000 eiro. Vienlaikus Mediju atbalsta fonda darbības nodrošināšanai papildus paredzēti 2,6 miljoni eiro.

Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, tiks paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

Nozaru prioritātēm nākamā gada valsts budžetā iekļauti 100,2 miljoni eiro. Neatkarīgo iestāžu pasākumiem paredzēts 10,1 miljons eiro, bet 5,3 miljoni eiro – ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, bet vēl 4,4 miljoni eiro kopīgiem pasākumiem.

Labklājības ministrijas prioritārajiem pasākumiem paredzēts novirzīt 25 miljonus eiro, tostarp 9,9 miljonus eiro atalgojuma paaugstināšanai aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kā arī nepilnus septiņus miljonus eiro valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaita palielināšanai. Tāpat 2,1 miljons eiro paredzēts pabalstiem aizbildņiem par bērna uzturēšanu.

Kultūras ministrijas prioritāšu nodrošināšanai plānoti 23,7 miljoni eiro, astoņu miljonus eiro atvēlot kultūras jomas darbinieku atalgojuma pieaugumam. 2,5 miljoni eiro paredzēti Latvijas valsts simtgadē uzsākto iniciatīvu ilgtspējas nodrošināšanai, savukārt nedaudz vairāk kā divus miljonus eiro – nacionālā kino stiprināšanai.

Vairāk nekā 12 miljoni eiro paredzēti Veselības ministrijas pasākumiem, tai skaitā 5,4 miljoni tiks novirzīti veselības pakalpojumu palielināšanai, 3,1 miljons eiro konceptuālā ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" ieviešanai, savukārt 1,8 miljoni eiro jaunas personu grupas nodrošināšanai ar vakcināciju pret sezonālo gripu.

Savukārt Ārlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem paredzēts nedaudz vairāk nekā trīs miljonu eiro liels finansējums, tostarp 2,3 miljoni eiro Latvijas ārlietu spēju stiprināšanai pieaugošu starptautisko izaicinājumu un sarežģītākas starptautiskās vides apstākļos.

Ekonomikas ministrijai plānoti 7,5 miljoni eiro, tai skaitā četri miljoni eiro Inovāciju fondam, 1,4 miljoni eiro nodokļu atvieglojumiem par darba devēja apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem, kā arī 1,2 miljoni eiro Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla nodrošināšanai.

Zemkopības ministrijas prioritārajiem pasākumiem tiks iedalīti vairāk nekā 4,9 miljoni eiro, lielāko daļu – trīs miljonus eiro – novirzot nozares darba samaksas pieaugumam, savukārt 1,1 miljonu eiro valsts uzraudzības nodrošināšanai pārtikas un veterinārajā jomā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai papildus paredzēti 3,3 miljoni eiro, tai skaitā ūdens monitoringam, kas saistīts ar pārkāpuma procedūru, un ministrijas kapacitātes stiprināšanai.

Finanšu ministrijas pasākumiem paredzēts finansējums 4,7 miljonu eiro apmērā, tostarp 4,5 miljoni eiro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes, Iepirkumu uzraudzības biroja un Valsts kases kapacitātes stiprināšanai, kā arī muitas infrastruktūras pilnveidošanai un citiem pasākumiem. Finansējums paredzēts arī Fiskālās disciplīnas padomes kapacitātes stiprināšanai un Latvijas iesaistes sekmēšanai Eiropas Savienības ārējās darbības instrumentu finansētos projektos.

Tieslietu ministrijai apstiprināti vairāk nekā pieci miljoni eiro, tostarp 1,4 miljoni eiro Valsts probācijas dienesta nodarbināto atlīdzības pieaugumam, kā arī 2,1 miljons eiro, lai atvērto datu veidā publicētu Nekustamā īpašuma valsts kadastra, Valsts adrešu reģistra, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu datus.

Lai pilnveidotu Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmu, tai skaitā izveidotu izmeklētāju apmācību centru, Iekšlietu ministrijai nepieciešams finansējums gandrīz trīs miljonu eiro apmērā. Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēti 2,9 miljoni eiro, tostarp divi miljoni eiro valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšanai nemainīgā līmenī un investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs.

Satiksmes ministrijai paredzēti 300 000 eiro velosipēdu ceļu izbūvei, vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas uzturēšanai un citiem pasākumiem. Papildu līdzekļi 1,1 miljona eiro apmērā paredzēti arī Sabiedrības integrācijas fonda prioritātēm.

Investīcijas 270 miljonu eiro apmērā paredzēts ieguldīt dažādos projektos, tostarp 57,7 miljonus eiro novirzīs valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, bet 50 miljonus eiro – Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošanai un tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai. Pašvaldību projektiem paredzēts atvēlēt 100 miljonus eiro.

Tāpat paredzētas investīcijas Latvijas militārās un aizsardzības industrijas attīstības projektiem, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, valsts sociālās aprūpes centru infrastruktūras sakārtošanai un kapitālieguldījumiem un investīcijām Veselības ministrijas padotības iestādēs.

Paredzēts arī ieviest finanšu instrumentu aizdevumiem uzņēmumiem saistībā ar Covid-19 krīzi 41 miljona eiro apmērā.

Saeima jau iepriekš pieņēma virkni ar nākamā gada budžetu saistītas likumu izmaiņa, kā arī deputāti pieņēma vidēja termiņa budžeta ietvara likumu un sadalīja tā dēvētās deputātu kvotas teju trīs miljonu eiro apmērā.