Vainīgo vakcīnu pret Covid-19 iegādē nosauks Ģenerālprokuratūra, pauž Kariņš  (56)

Komisijas sēdes sākumā premjers norādīja, ka Covid-19 jau no pandēmijas sākuma 2020. gadā ir izaicinājums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Viņš uzsvēra, ka vīruss bija jauns, tāpēc neviena valsts nezināja, kā īsti rīkoties. Tajā pašā laikā Kariņš pauda apbrīnu, cik īsā laikā cilvēce un zinātne spēja rast daļēju risinājumu Covid-19 problēmai.

Tāpat Ministru prezidents sniedza pārskatu par pandēmijas gaitu Latvijā un Covid-19 izplatības trim viļņiem, viņš stāstīja par valdības paveikto Covid-19 krīzes vadībā, ekspertu un zinātnieku iesaisti pandēmijas ietekmes mazināšanā, ieviestajiem ierobežojumiem.

Ministru prezidents rezumēja, ka Covid-19 pirmajā vilnī tika ieviesta stingra mājsēde, jo vēl nebija izstrādātas Covd-19 vakcīnas, otrajā vilnī – sākās vakcinācija, bet patlaban valdošajā trešajā vilnī – vīrusa lipīgākā delta paveida apstākļos turpinās vakcinācija, vienlaikus ieviešot īslaicīgu mājsēdi, lai slimnīcas varētu atgūties.

Kariņš arī piebilda, ka patlaban ir atklāts jauns vīrusa paveids, bet vēl tiek gaidīti pētījumi par šī vīrusa paveida lipīgumu un esošo Covid-19 vakcīnu efektivitāti pret to. Premjers pieļāva, ka esošās pandēmijas apstākļos būs jādzīvo gadu vai pat ilgāk.

Deputāts Ralfs Nemiro (Neatkarīgie) pauda atzinīgus vārdus, ka premjers savā uzrunā izklāstīja savu redzējumu par situāciju, bet "nenorādīja ar pirkstu" uz vienu Covid-19 krīzē vainīgo, kā to nereti darījuši citi izmeklēšanas komisijā uzaicinātie.

Vienlaikus Nemiro citēja bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles sacīto komisijā par neveiksmīgo vakcīnu pret Covid-19 iegādi, proti, viņa norādījusi uz premjera atbildību šajā jautājumā. Kariņš gan uzsvēra, ka tā neesot bijusi valdības atbildība, jo Latvijai bija jāiegādājas tāds vakcīnu apjoms, kādu nodrošināja Eiropas Komisija. Premjers norādīja, ka valdībai drīzāk būtu bijis jāskata jautājums par atteikumu iegādāties Latvijai paredzēto vakcīnu apjomu. "Kā var ienākt prātā šādu lietu darīt neapspriežoties? Es joprojām nesaprotu," secināja premjers.

Deputāts Valērijs Agešins (S) tomēr vēlējās zināt to personu vārdus un uzvārdus, kurām jāuzņemas atbildība par neveiksmīgo vakcīnu iepirkumu. Tomēr Kariņš uzsvēra, ka viņš nevar nosaukt konkrētas amatpersonas vārdu, jo patlaban šo jautājumu skata ģenerālprokuratūra.

Viņš informēja, ka toreizējā veselības ministre Viņķele zaudēja amatu, jo viņa nereaģēja uz trim rīkojumiem ar uzdevumu izstrādāt vakcinācijas pret Covid-19 plānu, bet problēmas ar vakcīnu iepirkumu atklājās vēlāk. "Politiķi atbild politiski ar amatu, un veselības ministre par to uzņēmās atbildību. Par pārējo – tas jau ir ģenerālprokuratūras ziņā. Man nav vietā komentēt," secināja Kariņš.

Atbildot uz Nemiro jautājumu par ceļošanu kā Covid-19 izplatības veicināšanu, Kariņš sacīja, ka visu šo rudeni slimības izplatība ieceļojušo vidū bijusi nebūtiska, proti, 1%. Tajā pašā laikā Kariņš atzina, ka gadījumā, ja sāks izplatīties nule atklātais jaunais vīrusa paveids, tad "robežu jautājums arī kļūs svarīgs".

Savukārt, komentējot komisijas locekļu jautājumu par ātro antigēnu paštestu iepirkumu, Kariņš informēja, ka iepriekš paštestu nepieciešamība netika atbalstīta, tomēr tagad izpratne esot tāda, ka paštesti ir svarīgi. Vienlaikus Ministru prezidents atzina, ka viņam neesot atbildes uz jautājumu, vai var uzticēties paštestu piegādātājam SIA "Ekspress laboratorija", no kura valsts plāno iegādāties Covid-19 slimību izraisošā vīrusa antigēna paštestus par kopumā trīs miljoniem eiro.

Kā ziņots, iepriekšējās pārbaudēs par vakcīnu iepirkumiem secināts, ka toreizējais Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus saistībā ar pieejamo vakcīnu apjomu.

Jau ziņots, ka Saeima šā gada 29. aprīlī apstiprināja parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas vērtēs valdības darbu Covid-19 pandēmijas laikā, sastāvu.

Komisiju vada deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Komisijā darbojas pa pārstāvim no katras frakcijas – Valērijs Agešins (S), Viktors Valainis (ZZS), Ritvars Jansons (NA), Inese Voika (AP), Sandis Riekstiņš (JKP) un Ralfs Nemiro (Neatkarīgie).