Piektdien ir pabeigta pagaidu dzeloņstiepļu žoga ierīkošana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, taču vēl jāveic atbilstošas procedūras būvdarbu pieņemšanai, pastāstīja Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Vendija Pikše-Kučma.
Kopumā žogs ierīkots gandrīz 37 kilometru garumā, taču būvdarbu pieņemšana vēl ir procesā, un žoga posmu apjoms ir pietiekami liels, lai to pamatoti nevarētu izdarīt dažās dienās.
Visticamākais, ka pieņemšanas darbi un žoga pārbaude turpināsies vēl nākamās nedēļas sākumā, norādīja aģentūras pārstāve.
Atbilstoši līgumam žoga pabeigšanas termiņš bija 6.decembris.
Savukārt IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju ir vietas, kur būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve. Kopumā papildu žogu iecerēts izbūvēt vēl 22,8 kilometru garumā.
IeM gatavos ziņojumu valdībai par šādu priekšlikumu. Publiski pieejamā informācija liecina, ka IeM ir sagatavojusi informatīvo ziņojuma projektu par valsts austrumu sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu. Tajā teikts, ka papildus žoga 22,8 kilometru garumā izbūvei nepieciešams iegādāties papildus dzeloņstieples 68,4 kilometru apjomā.
Prognozēts, ka kopējās izmaksas papildu dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojumam nepārsniegs 2 329 271 eiro.
Jau ziņots, ka pēc aptuveni 3,7 miljonu eiro vērtā pagaidu žoga izbūves plānots būvēt pastāvīgo žogu. Minētajā ziņojuma projektā teikts, ka kopumā jāizbūvē valsts robežas josla 172,9 kilometru garumā, tai skaitā pastāvīgais žogs 134 kilometru garumā.
Valdība nesen atbalstīja un Saeima pieņēma Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto likumprojektu, kas paredz Latvijas austrumu robežas izbūves organizēšanu uzticēt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.
Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
