'Daugavpils ūdens' dūņu lauku vaļņa iebrukšanu veicinājušas āpšu izveidotās alas  (32)

Viņa stāstīja, ka kopumā 1986.gadā Augšdaugavas novada Naujenes pagastā izbūvēti 12 dūņu lauki, kur izvestas dūņas no Daugavpils notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. 2007.gadā uzņēmums noslēdzis līgumu ar biogāzes ražotāju un tagad dūņas tiek nogādātas uz ražotni, tāpēc dūņu lauki "Križi" tiek uzskatīti par vēsturiski piesārņotu vietu, skaidroja Lapinska.

Pēc viņas paustā, dūņas joprojām rūgst, izdalot siltumu, tāpēc objektu iemīļojuši āpši, veidojot alas vaļņa ārējā pusē. Tieši alas arī esot veicinājušas vaļņa nobrukšanu, pārliecināta uzņēmuma vadītāja, uzsverot, ka dūņu lauku stāvoklis regulāri uzraudzīts.

Par avāriju "Daugavpils ūdens" uzzinājis, saņemot zvanu no tuvumā esošā mini zooloģiskā dārza, kura iemītnieki atteikušies dzert ūdeni no tuvējās ūdenstilpes. Apsekojot teritoriju, konstatēts nobrukums, kuram ir ļoti grūti piekļūt, jo apkārtne ir purvaina.

Lapinska klāstīja, ka piesārņojumu savāks AS "Venteko", kas jau rīt, 27.novembrī, plāno uzstādīt nepieciešamās iekārtas. Tāpat nedēļas nogalē tiks nodrošināta tuvējo upju aerācija, lai mazinātu avārijas sekas. Iecerēta arī vaļņa uzbēršana, lai vidē nenonāktu dīķī vēl palikušās dūņas.

Notikušo "Daugavpils ūdens" vadītāja sauc par ekoloģisko katastrofu, kāda Daugavpils apkārtnē, un, iespējams, pat Latvijā, nav piedzīvota. Kādus zaudējumus avārija nesīs uzņēmumam, Lapinska pašlaik atteicās komentēt, taču prognozēja, ka tie būs ievērojami.

Jau ziņots, ka Latgalē avārijas dēļ no dūņu laukiem "Križi" vidē noplūdušas aptuveni 14 000 tonnas dūņu, piesārņojumam ieplūstot Līksnas upē, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienests (VVD) pārstāve Kristīne Kļaveniece.

VVD 25.novembrī saņēma informāciju par avārijas situāciju dūņu laukos "Križi" Kašatņikos, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Notikuma vietā VVD inspektori konstatēja, ka vaļņa nobrukuma rezultātā no dūņu laukiem vidē noplūdis liels apjoms dūņu, tajā skaitā ar lietus ūdeņiem sajauktas dūņas.

Kā stāsta Kļaveniece, sākotnējie aprēķini liecina, ka vidē nonākuši 14 000 kubikmetru dūņu. Būtiskākā dūņu daļa ir noplūdusi blakus esošajā purvainā meža teritorijā. Tomēr piesārņojums ieplūdis Līksnas upē.

Dūņu laukos uzkrātās dūņas var tikt izmantotas lauksaimniecībā kā mēslojums, tomēr, šādā lielā apjomā nonākot vidē, tās nodara būtisku kaitējumu, tāpēc VVD veiks aprēķinu un "Daugavpils ūdenim" būs jāsedz videi nodarītie zaudējumi. Sagaidāms, ka šis bioloģiskais piesārņojums atstās ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz vidi, jo iespējas to savākt pēc nonākšanas ūdenstilpēs ir ierobežotas, skaidro VVD pārstāve.