Saeima otrajā lasījumā atbalsta ostu reformas īstenošanu  (6)

Likuma izmaiņas otrajā lasījumā atbalstīja 47 deputāti, astoņi balsoja pret, bet 15 deputāti balsojumā atturējās.

Saeima minētās likuma izmaiņas otrajā lasījumā sāka skatīt šā gada 12. novembrī, tomēr kvoruma trūkuma dēļ likumprojekta izskatīšanas tika atlikta.

Saeima izskatīja 107 iesniegtos deputātu priekšlikumus likuma grozījumiem. Pamatā priekšlikumus iesniedza "Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS) frakcijas deputāti, kuri iepriekš pauda bažas par likumprojekta negatīvo ietekmi uz pašvaldību lomu ostu pārvaldībā. ZZS priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Grozījumi paredz noteikt, ka katrai lielajai ostai būs sava kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) piederēs valstij. Tāpat akcijas varēs piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāldaļu.

Bijušais satiksmes ministrs, deputāts Uldis Augulis iepriekš pauda pārliecību, ka likumprojekts ignorē pašvaldību tiesības un atņem tām īpašumu. Kā piemēru deputāts minēja Ventspils brīvostu, kuras teritorija aizņem teju 40% no Ventspils pilsētas pašvaldības teritorijas.

Tāpat Augulis norādīja, ka 54% no Ventspils brīvostas platības atrodas Ventspils pilsētas pašvaldības īpašumā, turpretī likumprojekts piespiež pašvaldību šo īpašumu nodot kapitālsabiedrības valdījumā. "Tas nozīmē, ka pašvaldībām tiek atņemtas tiesības rīkoties ar savu īpašumu," secināja deputāts un piebilda, ka likumprojekts paredz pašvaldības īpašuma nacionalizāciju.

Augulis arī atzina, ka ostu pārvaldības reformai trūkst ekonomiska izvērtējuma, nav arī vērtēta Latvijas ostu pārvaldības modeļa atbilstība starptautiskiem labas pārvaldības principiem. Deputāts informēja, ka nav arī notikušas konsultācijas ar Konkurences padomi, attiecīgi nav arī saņemts šīs iestādes atzinums.

Savukārt Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka iepriekš, līdz šai Saeima ostas ir attīstījušās, turklāt par tām galvenokārt rūpējušās pašvaldības. "Pašvaldība bija primāri ieinteresēta gan ostas attīstībā, gan veicot ieguldījumus, gan ņemot kredītus un galvojot ar savu īpašumu, savu mantu, gan arī bijušas ieinteresētas, lai būtu kravas un veidotos jauni ražošanas uzņēmumi," sacīja Valainis.

Deputāts kā piemēru minēja Ventspili, kas ir daudz ieguldījusi ostā, sakārtojot industriālo teritoriju. 'Fantastiski rezultāti. To neviens nevar noliegt. Lai cik kritiski gribētu skatīties, tas tomēr devis savu rezultātu. Un tāpat Liepājā, kur tikai pašvaldība bija tā, kas kaut ko uzņēmās darīt un arī sasniedza fantastiskus rezultātus. Bez šaubām arī Rīgā, kurā bez Rīgas kopīgas iesaistes osta nevar normāli funkcionēt," klāstīja Valaianis.

Viņa ieskatā, likumprojekts paredz daļēju pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā, kas ir "smagi par maz". Valainis uzsvēra, ka ZZS neiestājas pret pārmaiņām ostu pārvaldē, bet gan politiskajam spēkam ir savs redzējums, kā tas būtu darāms. Deputāts piebilda, ka ZZS viedoklis par ostu pārvaldības maiņu ir balstīts, ņemot vērā pasaules un Eiropas praksi ostu pārvaldībā.

Likumprojektā ietverta norma, ka kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kapitāldaļas nebūs atsavināmas vai ieķīlājamas. Valstij piederošās akcijas paredzētas šādās proporcijās: 40% būs Satiksmes ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei transporta un sakaru nozarē, tostarp ostu sektorā, 20% – Finanšu ministrijai, 20% – Ekonomikas ministrijai, 20% – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (JKP) iepriekš atzina, ka ostu pārvaldības modeļa maiņas galvenā priekšrocība ir precīzais regulējums. "Tas būs skaidrs un saprotams arī starptautiskā līmenī. Šīs izmaiņas paredz apņemšanos lielo ostu darbībā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu," sacīja Feldmans.

Plānots, ka deviņu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās valstij un pašvaldībai būs jāvienojas par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību akciju sabiedrībā "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

Privātā sektora līdzdalībai likumā iecerēts ietvert jaunu pantu, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, kurā būs pārstāvēti ostu lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, nodarbināto darbinieku arodbiedrību un attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ostu attīstību. Kārtību, kādā notiks apspriešanās padomē, sēžu darba kārtības un protokolus ostas pārvaldei būs jāpublicē savā tīmekļvietnē, paredz likumprojekts.

Tāpat paredzēts noteikt, ka valdībai līdz 2023. gada 31. martam jāizvērtē Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultāti un akciju sabiedrības "Ventas osta" saimnieciskā darbība, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes finanšu un nefinanšu mērķu izpilde. Valdībai arī būs jāpieņem lēmums, vai dibināt kapitālsabiedrību, kas veiks Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes funkcijas.

Savukārt mazajām ostām paredzēta iespēja izmantot gan esošo modeli, proti, tās pārvaldīs pašvaldības izveidota iestāde, gan arī dibināt kapitālsabiedrību. Pašvaldībai, pieņemot lēmumu dibināt kapitālsabiedrību, būs nepieciešams segt visas ar to saistītās izmaksas – gan pamatkapitāla apmaksu, gan arī līdzšinējās ostas pārvaldes saistības pret to kreditoriem, paredz izmaiņas.

Šobrīd likums noteic, ka ostas pārvalde ir publisko tiesību subjekts, kuru izveido attiecīgās pilsētas vai novada dome un kura likumā noteiktajos ietvaros ir Ministru kabineta pārraudzībā. Taču likumā Rīgas un Ventspils ostām ir katrai atsevišķa modeļa kārtība.

Diskusijas par ostu pārvaldības modeļa maiņu sākās pēc tam, kad 2019. gada 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas toreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, Saeima grozīja likumus, lai Ventspils brīvostu un arī Rīgas brīvostu nodotu valsts pārziņā, bet 17.decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinājumu dibināt jaunu kompāniju - "Ventas osta", kas nodrošinātu Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.