Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 1. decembrī, konceptuāli atbalstīja jauna Elektronisko sakaru likuma projektu, kas izstrādāts, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.
Komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (JKP) atzina, ka informācijas laikmetā arvien pieaug elektronisko sakaru, fiksēto un mobilo tīklu loma. "Tehnoloģijas nemitīgi attīstās un pilnveidojas, strauji palielinās pieprasījums pēc kvalitatīviem, savietojamiem elektroniskajiem sakariem, tostarp starptautiskā līmenī, un tam ir nepieciešams atbilstošs regulējums," pēc sēdes sacīja Feldmans.
Ņemot vērā direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi noteikto, ir nepieciešams būtiski mainīt spēkā esošā Elektronisko sakaru likuma normas, tādēļ ir izstrādāts jauna likuma projekts, norādīts jaunā regulējuma anotācijā.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, teikts anotācijā.
Tāpat likumprojekts regulēs numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā domēna ".lv" racionālu un efektīvu izmantošanu. Likums noteiks valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību, galalietotāju datu aizsardzību, kā arī veicinās universālā pakalpojuma pieejamību.
"Jāuzsver arī likumprojektā regulētais frekvenču jautājums – šobrīd gan konkrētas frekvences, gan frekvenču diapazoni visā radiofrekvenču spektrā kļūst par vērā ņemamu aktīvu, par ko cīnās komersanti," sacīja Feldmans.
Likumprojekts paredz elektronisko sakaru komersantam īpašus pienākumus ārkārtas situācijās, kas tiešā veidā ir saistīti ar valsts drošību. Šobrīd spēkā esošajā likumā tas nav skaidri atrunāts, atzīmēja komisijas priekšsēdētājs.
Jaunajā likumprojektā mobilo sakaru operatoram iekļauts pienākums saviem galalietotājiem pēc iespējas ātrāk nosūtīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un rīcību šādā situācijā. Sakaru pārrāvumu gadījumā prioritāri būs jānodrošina sakaru, tostarp interneta piekļuves, atjaunošana ārkārtas palīdzības dienestiem. Tāpat mobilo sakaru operatoram būs jāinformē galalietotājs arī gadījumā, ja viņš atrodas citā valstī, ja Ārlietu ministrija būs sagatavojusi attiecīgu paziņojumu.
Savukārt līdz 2023. gada 21. decembrim būs jāizveido Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma, paredz likumprojekts. Sistēmā būs publiski pieejama tiešsaistes karte, kas nodrošinās iespēju adreses līmenī atlasīt informāciju par pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, to kvalitāti un sniedzējiem.
Lai jauna Elektronisko sakaru likuma projekts stātos spēkā, tas trīs lasījumos vēl jāizskata Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
