NATO iedarbinātā krīzes reaģēšanas sistēma paredz pastiprināt izlūkošanu, operāciju plānošanu un citus pasākumus, kurus aktivizē atkarībā no drošības situācijas, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijā (AM).
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šonedēļ Rīgā paziņoja, ka sabiedrotie nolēmuši iedarbināt NATO krīzes vadības mehānismu. Tāpat alianse plāno nodrošināt augstāku gatavību, reformējot komandas struktūras.
Latvijas AM runasvīrs Kaspars Galkins skaidroja, ka NATO pamatmērķis ir uzturēt pastāvīgu gatavību kolektīvi aizsargāt katru alianses dalībvalsti. Lai īstenotu šo mērķi, NATO ir izveidota krīzes reaģēšanas sistēma.
Šī sistēma ietver iepriekš definētus pasākumus, kuri tiek aktivizēti atkarībā no drošības situācijas, piemēram, tiek pastiprinātas izlūkošanas aktivitātes, operāciju plānošana, notiek komandvadības elementu aktivizācija, spēka pielietošana un citi pasākumi, kuru detalizēts apraksts nav publiski pieejams.
Krīzes reaģēšanas sistēmas nolūks ir nodrošināt, ka NATO pastāvīgi seko līdzi visiem ar alianses drošību saistītajiem pasaules notikumiem, un nepieciešamības gadījuma ir gatava uz tiem ātri un efektīvi reaģēt.
Attiecībā komandstruktūru reformēšanu, Galkins skaidroja, ka NATO spēku struktūra, kas ir pamats NATO spējai militāri īstenot kolektīvo aizsardzību, tiek pastāvīgi modernizēta, lai jebkurā brīdī varētu tikt sniegts atbalsts kādai no dalībvalstīm.
"NATO ģenerālsekretāra paziņojumi apliecina, ka NATO seko līdzi Krievijas spēku koncentrācijai Ukrainas pierobežā, ka krīzes reaģēšanas sistēma strādā un, ka NATO spēki ir gatavi nostiprināt dalībvalstu aizsardzību," norādīja Galkins.
Ukraina, ASV, NATO un Eiropas Savienība ir cēlušas trauksmi par jaunu Krievijas bruņoto spēku kustību pēdējās nedēļās un brīdinājušas par iespējamu iebrukumu. Maskava to ir noliegusi, apsūdzējusi Kijevu "provokācijās" un vainojusi Vašingtonu saspīlējuma eskalācijā reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
