EK aizrāda Latvijai par atsevišķu ES tiesību aktu nepildīšanu  (13)

EK ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret piecām valstīm - Latviju, Franciju, Maltu, Portugāli un Slovākiju, jo tās ir nepilnīgi vai nepareizi transponējušas Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi.

Eiropas apcietināšanas orderis ir vienkāršota pieprasītās personas pārrobežu juridiska nodošanas procedūra ar mērķi veikt kriminālvajāšanu, izpildīt brīvības atņemšanas sodu vai aizturēšanas rīkojumu. Ja kādas dalībvalsts tiesnesis vai miertiesnesis izdod orderi aizdomās par smagu noziegumu turētas personas aizturēšanai un apcietināšanai, šis orderis ir derīgs visā ES teritorijā.

Pēc EK paustā, mehānisma pamatā ir savstarpējas atzīšanas princips, un tādēļ tas darbojas, izmantojot tiešus kontaktus starp kompetentajām tiesu iestādēm. Eiropas apcietināšanas orderis darbojas kopš 2004.gada 1.janvāra, un tas ir aizstājis garās izdošanas procedūras, kuras pastāvēja starp ES dalībvalstīm pirms minētā datuma.

Pabeidzot analīzi par pamatlēmuma transponēšanu Francijā, Maltā, Latvijā, Portugālē un Slovākijā, EK konstatēja vairākas atbilstības problēmas - nav pareizi transponēti noteikumi par Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildīšanas pamatu un termiņiem, kuros pieņemams lēmums par to, vai izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, atbilstīgi ES Tiesas interpretācijai.

Piecām minētajām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai paskaidrotu, kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu pareizu un pilnīgu Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi īstenošanu.

Tāpat EK aicina Latviju pilnībā transponēt ES tiesību aktu par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. EK nolēma nosūtīt Latvijai argumentētu atzinumu, kurā tā pieprasa valsts tiesību aktos pilnībā transponēt pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu.

Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2018.gada 6.februārim, bet EK uzskata, ka atsevišķas noteiktās prasības Latvija vēl joprojām nav transponējusi. Direktīva, kura modernizē un konsolidē ES tiesību aktus par aizsardzību pret radiāciju, nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darbinieku un pacientu veselības aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada jonizējošais starojums.

EK uzsvēra, ka tā ietver arī noteikumus par gatavību avārijas situācijām un reaģēšanu uz tām, kuri pēc Fukušimas kodolavārijas tika pastiprināti. Tagad Latvijai ir divi mēneši laika novērst EK konstatētās nepilnības. Pretējā gadījumā EK var nolemt celt prasību ES Tiesā.

EK arīdzan aicina Latviju, Bulgāriju, Spāniju, Lietuvu, Maltu un Portugāli atjaunināt Kapitāla prasību direktīvu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām. EK pieņēma lēmumu nosūtīt atzinumus minētajām valstīm, jo nav paziņoti to pasākumi, ar kuriem V Kapitāla prasību direktīvu (V KPD) transponē attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

EK uzsvēra, ka šī direktīva ir daļa no tiesiskā regulējuma, kas tika izveidots, lai radītu kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību drošāku un stabilāku uzraudzības sistēmu. Šajos gadījumos transponēšanas pasākumu nepaziņošana jo īpaši attiecas uz tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas V KPD piemērošanas joma.

Lai gan 2020.gada 28.decembris tika noteikts kā kredītiestādēm piemērojamo noteikumu transponēšanas termiņš, attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām tika uzskatīts par lietderīgu kā transponēšanas datumu noteikt 2021.gada 26.jūniju, lai nodrošinātu visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamā tiesiskā regulējuma savlaicīgu un konsekventu piemērošanu.

EK uzsvēra, ka līdz šim attiecīgās dalībvalstis nav paziņojušas par transponēšanas pasākumiem. Ja šie noteikumi netiek transponēti, tiesiskais regulējums, kas piemērojams lielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, paliek nepabeigts, un tas ietekmē tirgus, uzņēmumus un ieguldītājus. Ja nākamo divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, EK var nolemt lietu nodot izskatīšanai ES Tiesā.

Tāpat EK mudina Latviju, Nīderlandi, Itāliju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Bulgāriju, Grieķiju un Spāniju atjaunināt valstu tiesību aktus, kas piešķir atbrīvojumus struktūrām, kuras ir saņēmušas atļauju saskaņā ar Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem

EK nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Nīderlandei, Itālijai, Lietuvai, Igaunijai, Somijai, Latvijai, Bulgārijai, Grieķijai un Spānijai, pamatojoties uz to, ka nav paziņoti valsts pasākumi, ar kuriem transponē direktīvu, ar ko groza Finanšu instrumentu tirgu direktīvu.

Šīs direktīvas mērķis ir struktūras, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar jaunpieņemto regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS), atbrīvot no prasībām, kas noteiktas Finanšu instrumentu tirgu direktīvā, un nodrošināt, ka uz visām kolektīvās finansēšanas platformām, kas ietilpst regulas darbības jomā, attiecas viens un tas pats saskaņots noteikumu kopums neatkarīgi no tā, kur ES tās darbojas.

Pēc EK paustā, tas nāks par labu gan investoriem, radot lielākas ieguldījumu iespējas un nodrošinot saskaņotus aizsardzības pasākumus visā ES, gan uzņēmumiem, kuriem nepieciešams finansējums agrīnā posmā, tādējādi veicinot inovāciju un izaugsmi ES.

Termiņš minēto noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2021.gada 10.maijs. Līdz šim minētās dalībvalstis nav paziņojušas par transponēšanas pasākumiem. Ja nākamo divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, EK var nolemt lietu nodot izskatīšanai ES Tiesā.