Otrdien, 7. decembrī, valdības sēdē ministri aktualizēja jautājumu par nepieciešamību savlaicīgi izstrādāt regulējumu ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem pēc 11. janvāra jeb ārkārtējās situācijas beigām.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) aicināja Operatīvās vadības grupu pievērsties šim jautājumam, lai laicīgu būtu zināmi nosacījumi dzīvei pēc ārkārtējās situācijas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atgādināja, ka nākamnedēļ, 18. decembrī, valdības rīcībā būs zinātnieku sagatavoti dati par epidemioloģisko situāciju. Vienlaikus premjers atzina, ka priekšlikumus dzīvei pēc 11. janvāra varētu gatavot arī pirms tiek iegūti zinātnieku sagatavotie dati.
"Pirmssvētku nedēļā varētu pieņemt virzienu, kas būtu gaidāms pēc 11. janvāra," sacīja Kariņš, piebilstot, ka tomēr zināmas korekcijas valdības lēmumos varētu ieviest arī jaunais kovida paveids.
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka gaidāmo svētku laiks būs bāzes faktors, kas izraisīs saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, ko veicinās nenovēršama cilvēku pulcēšanās.
Tāpat Pavļuts informēja, ka nākamnedēļ noteikti būtu jāsaliek kopā priekšlikumi dzīvei pēc 11. janvāra. Viņa ieskatā, būtu jāizstrādā vairāki scenāriji. "Tas dos sabiedrībai skaidru prognozi," secināja Pavļuts.
Jau vēstīts, ka ap 18. decembri varētu būt pirmās indikācijas, vai 11. janvārī varēs atcelt ārkārtējo situāciju valstī un Covid-19 ierobežošanas pasākumus, 23. novembra valdības sēdē sacīja veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
