Tiesībsarga biroja pārstāve: augstskolas ir tikai daļēji pielāgotas personām ar invaliditāti

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz izglītību. Konvencija ir ratificēta arī Latvijā. Tas nozīmē, ka personas ar invaliditāti var saņemt nepieciešamo atbalstu izglītības iegūšanai kopā ar pārējiem izglītojamajiem, taču problēmas sagādā programmu pielāgotība un infrastruktūras pieejamība.

Ilves norādīja, ka pieejama mācību vide izpaužas ne tikai fiziskās pieejamības formā, kad persona riteņkrēslā var nokļūt jebkurā stāvā. Tā iekļauj arī informācijas pieejamību mājaslapā un e-risinājumus, lai, piemēram, studenti ar redzes traucējumiem varētu orientēties informācijas plūsmā. Tāpat būtiski ņemt vērā arī satura pieejamību, kādā formātā pasniedzējs nodrošina studentiem nepieciešamo informāciju klātienē vai internetā. Viņa uzskata, ka pandēmija un attālinātās mācības ir piemērots laiks, kad varētu sākt par to domāt.

Lai nodrošinātu izglītības pieejamību, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) atsevišķās ēkās ir pieejamas uzbrauktuves un pacēlāji, durvis bez sliekšņa atbilstošā platumā, labierīcības cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī piemērotas norādes. Tomēr RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis atzīst, ka līdzās ir arī neredzamās invaliditātes, par kurām augstskola var nezināt, kādi studentam nepieciešamie pielāgojumi ir vajadzīgi.

Pašlaik vienīgā RTU ēka, kas nav pielāgota personām ar kustību traucējumiem, ir RTU Inženierzinātņu vidusskola. Tā ir vēsturiska ēka, un, lai izbūvētu liftu, ir nepieciešama speciāla atļauja. Plānots, ka tiks ārpusē tiks piebūvēts lifts, kas ļautu nokļūt uz otro vai trešo stāvu, bet pagaidām personas ar kustību traucējumiem palīdz uznest pa kāpnēm, informēja RTU rektors Leonīds Ribickis.

Arī Latvijas Universitāte (LU) saskārusies ar izaicinājumiem pielāgot vēsturiskās ēkas personām ar invaliditāti. Pašlaik vides pieejamība galvenokārt ir nodrošināta Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, savukārt vēsturiskajās ēkās studentiem nepieciešamie pielāgojumi tiek risināti individuāli. Vienlaikus universitāte piedāvā attālinātu kursu norisi, izmantojot e-risinājumus, kurus plānots saglabāt un attīstīt arī pēc pandēmijas, lai uzlabotu studiju pieejamību personām ar invaliditāti.

LU darba aizsardzības sistēmas vadītāja Iveta Daugule komisijā norādīja, ka augstskolām ir jānodrošina centralizēti pakalpojumi, kas ietver studiju procesā nepieciešamo asistentu, ekspertus digitālās vides pielāgošanai, vides pieejamības ekspertu, kā arī pielāgotas klaviatūras, darba vietas.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas fakultātes dekāne Signe Tomsone informēja, ka augstskolas ēkas ir tikai daļēji pieejamas personām ar invaliditāti. No tām pieejamas ir Dienesta viesnīca, Anatomijas muzejs, Stomatoloģijas institūta atsevišķi korpusi un Medicīnas izglītības tehnoloģija centra Konferenču zāle. Taču viņa norādīja, ka šogad tika izveidota rektora apstiprināta Atbalsta grupa, kas organizē, koordinē un attīsta piemērotus atbalsta pasākumus studējošajiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, kā arī izskata individuālus studējošo gadījumus, pieaicinot studējošo un viņa studiju programmas vadītāju.