Saeima trešdien, 8. decembrī, ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts noteikt, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2023.gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām.
Likumprojektu atbalstīja 68 deputāti, pret balsoja četri un tik pat balsojumā atturējās. Regulējumu galīgajā lasījumā plānots skatīt ceturtdienas, 9. decembra, Saeimas sēdē.
Iepriekš bija plānots, ka no nākamā gada personas, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai vai nepieder pie likumā minētajām personu grupām, saņemtu tikai veselības aprūpes minimumu, proti, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Veselības ministrijā, šīm personām būtu nevienlīdzīgas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus attiecībā pret citām personām.
"Lai nepieļautu kopējā sabiedrības veselības stāvokļa pasliktināšanos, atbildīgajām nozarēm ir jāturpina darbs, panākot konceptuālu vienošanos par visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas principiem," iepriekš atzina par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
Ar likumprojektu iecerēts līdz 2022. gada 1. oktobrim pagarināt termiņu Ministru kabinetam dotajam uzdevumam iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Saeimu likumprojektu atzina par steidzamu un skatīs divos lasījumos.
Ministru kabinetam bija uzdots izstrādāt un līdz 2021. gada 30. aprīlim iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, lai ieviestu vienlīdzīgas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un veicinātu sabiedrības kopējo veselības stāvokļa uzlabošanos.
Tomēr nozares nepanāca konceptuālu vienošanos par visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas formu un tā ieviešanas kārtību.
Veselības ministrija un Tieslietu ministrijas pauda pārliecību, ka esošajā situācijā saprātīgāk būtu līdz 2023. gada 1. janvārim atstāt spēkā esošo regulējumu, nesasteidzot jaunu prasību izvirzīšanu, pirms nav zināms kopējais ietvars, kā šī sistēma izveidosies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
