'Daugavas stadionam' par veco ledus halli būs jāmaksā 'Sāgas fondam' 0,4 miljoni eiro  (8)

"Daugavas stadions" bija iesniedzis kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021. gada 16. septembra spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta "Sāgas fonda" pretprasība par ieguldījumu Daugavas stadiona ledus hallē atlīdzināšanu, piedzenot nomnieces labā 430 131 eiro.

Izskatāmajā lietā Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta "Daugavas stadiona" prasība par nomas līguma izbeigšanu un SIA ,,Sāgas fonds" izlikšanu no nomātajām telpām – ledus halles un kompresora ēkas, jau iepriekš bija stājies likumīgā spēkā.

Starp iznomātāju un nomnieci pastāvēja tikai strīds par nomas priekšmetā veikto ieguldījumu atlīdzināšanu, ko, ceļot pretprasību, pieprasīja "Sāgas fonds".

Kā informēja AT, Senāta Civillietu departaments šā gada 10. martā izskatīja lietu saistībā ar "Daugavas stadiona" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 2. aprīļa spriedumu un atcēla šo spriedumu daļā, ar kuru bija apmierināta "Sāgas fonda" pretprasība par ieguldījumu atlīdzināšanu un no "Daugavas stadiona" piedzīta ieguldījumu kompensācija 437 231 eiro.

Jau tad šajā lietā Rīgas apgabaltiesas spriedums bija stājies spēkā daļā, ar kuru apmierināta stadiona prasība par nomas līguma izbeigšanu un "Sāgas fonda" izlikšanu no nomātajām telpām – ledus halles un kompresora ēkas.

Starp iznomātāju un nomnieci joprojām pastāvēja strīds par nomas priekšmetā veikto ieguldījumu atlīdzināšanu, ko, ceļot pretprasību, pieprasījis "Sāgas fonds".

Senāts martā konstatēja, ka abas līgumslēdzējas puses atšķirīgi interpretē savulaik noslēgtā nomas līguma noteikumus.

Starp pusēm pastāv strīds par to, vai, noslēdzot nomas līgumu un nododot nomā valsts īpašumu, puses ir vienojušās, ka līguma pirmstermiņa pārtraukšanas gadījumā visi nomnieces izdevumi ir atlīdzināmi kā nepieciešamie Civillikuma 866. panta izpratnē.

Senāts atzina, ka, pārkāpjot Civillikuma 1504. pantu un, neizvērtējot nomas līguma noteikumus to kopsakarā, tiesa piedzinusi no iznomātājas visu nomnieces pieprasīto summu kā nepieciešamos izdevumus.

Atsaucoties uz judikatūrā paustajām atziņām par strīda izšķiršanā piemērojamo materiālo tiesību normu piemērošanu, Senāts norādīja, ka lietai taisītajiem izdevumiem ir atšķirīgas funkcijas un mērķi atkarībā no tā, vai tie ir nepieciešamie izdevumi, vai arī derīgie vai greznuma izdevumi.

Tādēļ, lai pareizi atrisinātu strīdu par nomātajai lietai taisīto izdevumu atlīdzināšanu, ir jānosaka, kuram no likumā paredzētajiem izdevumu veidiem konkrētie izdevumi atbilst.

Atzīstot, ka nav nepieciešamības izvērtēt, kuri nomnieces izdevumi atzīstami par nepieciešamiem, bet kuri – par derīgiem izdevumiem, apgabaltiesa nepareizi piemērojusi Civillikuma 2140. panta un 865.–869. panta normas, tādējādi nonākusi pie neargumentēta secinājuma, ka, izbeidzot līgumu, iznomātājai ir pienākums atlīdzināt 437 231 eiro, secināja Senāts un lika šajā daļā Rīgas apgabaltiesai lietu izskatīt vēlreiz.

Skatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017. gada 25. aprīlī apmierināja "Daugavas stadiona" prasību pret "Sāgas fondu" par stadiona teritorijā esošās ledus halles 1998. gada 10. augustā noslēgtā nomas līguma izbeigšanu un "Sāgas fonds" izlikšanu no telpām.

Tiesa noraidīja "Sāgas fonds" pretprasību par veikto ieguldījumu atmaksu.

Pēc "Lursoft" datiem 1998. gadā dibinātā firma "Sāgas fonds" 2020. gadā apgrozījusi 15 140 eiro un gadu noslēgusi ar 30 082 eiro zaudējumiem. 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Ralfam Bukartam, bet 20% īpašnieks ir Ulvis Katlaps.

"Daugavas stadiona" 100% kapitāldaļu turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija. 2020. gadā kapitālsabiedrība apgrozīja 193 006 eiro un gadu noslēdza ar 100 330 eiro zaudējumiem.