Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 14. decembrī, izskatījis 11 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus un visus noraidījis, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Līdz šim Levits kopumā izskatījis 250 apžēlošanas lūgumus, atbalstot 12 personu apžēlošanu.
Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversmes 45. pants. Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai izcietusi sodu Latvijā; persona, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama; personai, kura notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde piekritusi atzīt Latvijā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.
Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt notiesātās personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.
Valsts prezidenta kancelejas apkopotā informācija liecina, ka visvairāk apžēlošanas lūgumu – 3391 – izskatījis bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, 1583 lūgumus izskatījis Andris Bērziņš, 1241 – Valdis Zatlers, 979 – Vaira Vīķe-Freiberga, bet Raimonds Vējonis – 697.
Ulmanis savulaik apžēlojis 219 iesodzīto, Vīķe-Freiberga – 204, Zatlers – 122, Bērziņš – 79, bet Vējonis – 22.