Ilgtermiņā elektrības jaudas Latvijā var nodrošināt jūras un sauszemes vēja parki, otrdien preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš informēja, ka elektroenerģijas izmaksu kāpumu var risināt divējādi, proti, ar vidēja termiņa un ilgtermiņa risinājumiem.
Kā ilgtermiņa risinājumus Kariņš redz vēja parku attīstīšanu, kā piemēru minot Latvijas un Igaunijas kopīgo plānoto projektu Baltijas jūrā.
Tāpat premjers pauda cerību, ka "pašvaldība, kas ilgstoši paudusi pretestību" pret vēja parka izveidi tās teritorijā tomēr šo projektu atbalstīs.
Savukārt kā vidēja termiņa risinājumus Kariņš minēja valdības jau pieņemtos lēmumus attiecībā uz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanu, pabalstu izmaksu vakcinētiem senioriem un mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām.
Vienlaikus tiek apsvērti papildus atbalsta pasākumi. Pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē panākta vienošanās par "kompleksiem" pasākumiem energoresursu cenu samazinājumam, tostarp paplašināt mājokļa pabalsta saņēmēju loku un samazināt elektroenerģijas sadales tarifu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana elektrībai un gāzei neguva koalīcijas atbalstu.
Pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē informēja, ka augstās enerģijas cenas valsts plāno kompensēt, apkures sezonas laikā samazinot elektroenerģijas sadales tarifu par 50%, kas, pēc finanšu ministra teiktā, pozitīvi ietekmēs ne tikai mājsaimniecību, bet arī uzņēmēju rēķinus par elektrību.
Līdz šim politisku atbalstu guvusi virkne priekšlikumu elektroenerģijas cenu pieauguma kompensēšanai. Ministru kabinets lēma mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām jau no šī gada novembra par 10 eiro palielināt atbalstu elektrības rēķinu segšanai, tādējādi daudzbērnu ģimenei atbalsts sasniedz 20 eiro mēnesī, bet pārējām aizsargātā lietotāja grupām – 15 eiro mēnesī.
Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, atbalsts attiecas uz 150 000 mājsaimniecībām un atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem tiks novirzīti 17,5 miljoni eiro.
Tāpat Ministru kabinets iepriekš atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot no šā gada novembra līdz nākamā gada martam izmaksāt 20 eiro pabalstu ik mēnesī senioriem, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, un tiem, kuri veselības dēļ nevar veikt vakcināciju.
Ministru kabinets iepriekš arī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu OIK vidējo likmi no 2022. gada 1. janvāra samazināt aptuveni par 60%, proti, līdz 7,55 eiro par megavatstundu. Iepriekš tika prognozēts, ka OIK likme nākamgad būs 12,61 eiro par MWh.
Vienlaikus koalīcija iepriekš vairākkārt neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu elektrības cenas kāpuma problēmu risināt, piemērojot tai samazināto PVN 5% apmērā.
Jau vēstīts, ka novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu – 125,39 eiro par MWh, kas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri cena ir 3,1 reizi augstāka, informē Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls".
Elektroenerģijas tirgotāja SIA "Enefit" vadītājs Krists Mertens portālam "Delfi" prognozēja, ka elektroenerģijas cenas tuvākajā laikā, visticamāk, nekritīsies. Viņš ātrus risinājumus šī brīža problēmai nesaskata, bet uzskata, ka politiķiem jāmācās un jāstrādā, lai nākotnē valsts nepiedzīvotu līdzīgu situāciju. Pirmais solis būtu radīt plašākus atbalsta mehānismus atjaunojamo resursu ieviešanai un atrisināt mikrošķēršļus, piemēram, dažādo pašvaldību izpratni par to, kādas atļaujas vajadzīgas saules paneļu uzstādīšanai.