Gobzema aizturēšana nebija politiski motivēta, secina Saeimas komisijā  (16)

Komisija trešdien uzklausīja Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka ziņojumu par Valsts policijas rīcību 6. decembrī, vairākkārt aizturot Gobzemu par valstī noteikto likumu pārkāpšanu.

Minētais jautājums tika skatīts kontekstā ar Satversmes 29. pantu, kas paredz, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima.

Valsts policijas priekšnieks informēja par Gobzema aizturēšanām 6. decembrī Tukumā, Ventspilī un Liepājā, kā arī minēja argumentus, kāpēc deputāts ticis aizturēts, proti, Gobzems pārkāpis likumu par pulcēšanos, jo deputāts šos pasākumus nebija saskaņojis.

Tāpat Gobzmema rīkoto pasākumu laikā tika pārkāpti ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz cilvēku skaitu, cik drīkst piedalīties publiskā pasākumā.

Ruks stāstīja, ka Gobzems ticis aizturēts arī tāpēc, ka deputāts vairākkārt nav atsaucies policijas aicinājumam pārtraukt pulcēšanos, uz ko Gobzems reaģējis "dzēlīgi un noniecinoši". "[Deputāta] retorika vērtējama kā agresīva, vērsta uz nesadarbošanos, neklausot uzaicinājumiem pārtraukt pulcēšanos laikā, kad ir ārkārtējā situācija un augsti riski inficēties ar Covid-19. Situācijai eskalējoties, tika pieņemts lēmums aicināt Gobzemu sekot policijai un viņš tika administratīvi aizturēts," skaidroja policijas priekšnieks.

Tā kā deputāts brīvprātīgi neatsaucās Valsts policijas aicinājumam, Gobzems ticis aizturēts piespiedu kārtā, vienu reizi pat ar roku dzelžiem, lai "neapdraudētu sevi un apkārtējos", klāstīja Ruks.

Lai arī Gobzems līdzīgus pasākumus Latvijas pilsētās rīkoja arī pēc 6. decembra, Ruks norādīja, ka pēc 6. decembra deputāts bija mainījis taktiku un retoriku, uzsverot, ka minētās pulcēšanās ir miermīlīgas. Valsts policijas priekšnieks piebilda, ka patlaban policija gatavo vēl vienu vēstuli Saeimai saistībā ar Gobzema šonedēļ, 13. decembrī, rīkoto pasākumu Rīgā.

Gobzems atteicās komisijas sēdē paust savu viedokli tiesvedības ar Valsts policiju dēļ, tāpēc viņa vietā Saeimas komisijā uzstājās Gobzema advokāts Jānis Dzanuškāns, kurš Valsts policijas vadītāja izklāstīto informāciju nodēvēja par "Ruka viedokli", jo tiesisku vērtējumu notikušajam var sniegt tikai administratīvā procesa ietvaros.

"Bija vai nebija pārkāpums – konstatēsim ar tiesas nolēmumu. Atcerēsimies, ka Valsts policija nav imūna pret kļūdām, pārkāpumiem. No klienta puses saņēmu informāciju, ka var diskutēt par Valsts policijas spēka piemērošanu, gāzes baloniņa izmantošanu. Esmu redzējis 4-5 video materiālus, kad šādu līdzekļu izmantošana ir nesamērīga – pret cilvēku, kas nomaļus vēro," klāstīja Gobzema advokāts.

Dzanuškāns uzsvēra, ka, "lai neuzskatītu, ka mans klients ir rupjš un neievēro likumus", viņš tiesā pierādīs pretējo.

Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka komisijas uzdevums nav vērtēt notikušo, bet gan to, vai Gobzema aizturēšana bijusi politiski motivēta. Lai to noskaidrotu, Saeima bija lūgusi tiesību ekspertus sniegt savu vērtējumu.

Pēc Saeimas lūguma, zvērināts advokāts Edgars Pastars un Latvijas Universitātes juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps sniedza viedokli par Satversmes 29. panta piemērošanu deputāta aizturēšanas gadījumā, tiesa, nevērtējot konkrēti Gobzema aizturēšanas apstākļus un pamatu.

Portāla "Delfi" rīcībā esošajā tiesību ekspertu vērtējumā teikts, ka "policija ne tikai var pārtraukt, bet tai pat ir pienākums pārtraukt likumpārkāpumu un aizturēt likumpārkāpēju, ja konkrētajos apstākļos tas ir pamatoti un nepieciešams".

Tiesību eksperti atzīst, ka Satversmes 29. panta jēga ir tajā, ka "deputāts, ja viņš tajā brīdī izdara likumpārkāpumu, drīkst aprobežot viņa personas brīvību, lai to pārtrauktu un novērstu apdraudējumu ar likumu aizsargājošām interesēm".

Tāpat eksperti norāda, ka "iepriekšējās Saeimas piekrišanas saņemšana šīm darbībām var prasīt ilgāku laiku, un tiesiskā valstī nevar apgalvot, ka līdz tam brīdim Saeimas deputāts var darīt, ko viņš vēlas, tostarp turpināt izdarīt likumpārkāpumus policijas klātbūtnē un nepakļauties tās prasībām pārtraukt likumpārkāpuma izdarīšanu, un viņu neviens nevar ierobežot".

Komisijas sēdes laikā Pastars uzsvēra, ka "deputāts nav buldozers, kas var visu stumt malā no ceļa". Viņš pauda pārliecību, ka Satversmes 29. pants negarantē to, ka "deputātam nevar pieskarties brīdī, kad viņš izdara likumpārkāpumu".

"Šis pants paredz, ka deputātu var aizturēt, lai novērstu pārkāpumu. Kad deputāts ir atbrīvots no aizturēšanas, Saeima ir jāsaņem informācija par to, jo nevar izslēgt iespēju, ka aizturēšana bijusi politiski motivēta," stāstīja Pastars.

Uzklausot visus uzaicinātos, Saeimas komisija secināja, ka Gobzema aizturēšana nav bijusi politiski motivēta.

Jau vēstīts, ka Valsts policija (VP) sākusi 61 administratīvā pārkāpuma procesu par Saeimas opozīcijas deputāta Alda Gobzema decembrī organizētajām aktivitātēm, savukārt Kurzemes likumsargu darbības izvērtēšanai uzdots veikt dienesta pārbaudes, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja VP priekšnieks Armands Ruks.