Arī turpmāk būtu jāsaglabā prasība par attālināto darbu, visiem pakalpojumiem, pasākumiem un tirdzniecībai jānotiek epidemioloģiski drošā vidē, bet vispārējās izglītības process ir jānodrošina klātienē, ieviešot plašāku testēšanu, teikts Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā ziņojumā par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekciju.
Ziņojumā ministrija informē par patlaban spēkā esošās ārkārtējās situācijas un tās laikā ieviestās mājsēdes ietekmi uz Covid-19 izplatību. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati uzrāda, ka no 42. nedēļas, kad bija visaugstākā Covid-19 izplatība, saslimstība ar Covid-19 ir samazinājusies par 73%, ko VM saista ar valstī noteiktajiem drošības pasākumiem, kas ir vērsti uz sabiedrības pulcēšanās mazināšanu.
Savukārt Nacionālā veselības dienesta (NVD) veidotie matemātiski epidemioloģiskie modeļi indikatīvi parāda ierobežojumu efektivitāti 40% uz kontaktu samazinājumu. Tāpat pieejamie "Google" mobilitātes dati parāda samazinājumu cilvēku mobilitātē, piemēram, mazumtirdzniecības un atpūtas vietu apmeklējums ir samazinājies par 41%, sabiedriskajā transportā cilvēku mobilitāte ir samazinājusies par 42%, darba vietās – par 35%, bet par 12% cilvēku mobilitāte ir pieaugusi dzīvesvietās.
Tajā pašā laikā VM aicina ņemt vērā, ka situācija joprojām ir ļoti nestabila un jebkāds straujš sabiedrības mobilitāte pieaugs var rezultēties ar nekontrolētu Covid-19 izplatības pieaugumu un situācijas slimnīcās pasliktināšanos.
Tādējādi VM uzskata, ka joprojām iespēju robežās ir jāsaglabā pasākumi, kas ierobežo cilvēku mobilitāti, mazāk radot negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Ministrijas ieskatā, maksimāli būtu jāsaglabā attālinātais darbs, kas mazina slogu uz sabiedrisko transportu un mazina cilvēku pulcēšanos sabiedriskās vietās.
"Ņemot vērā to, ka visnelabvēlīgākās sekas uz sabiedrības veselību ir Covid-19 izplatībai cilvēku vidū, kas nav vakcinēti pret Covid-19, jāsaglabā plaši epidemioloģiskās drošības pasākumi tieši šo cilvēku vidū. Tādējādi praktiski visi pakalpojumi, arī tirdzniecības pakalpojumi un pasākumi, ir jāparedz epidemioloģiski drošā vidē. Bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta varētu saņemt tikai vitāli svarīgākos pakalpojumus un iegādāties pirmās nepieciešamības preces. Tajā pat laikā vispārējās izglītības process ir jānodrošina klātienē, ieviešot daudz plašāku Covid-19 skrīningu izglītojamo vidū," mudina VM.
Ministrija ziņojumā norāda, ka papildus sabiedrības vakcinācijas veicināšanai jāturpina ieviest citi epidemioloģiskās drošības pasākumi, tai skaitā plašu sabiedrības testēšanu augstākiem Covid-19 izplatības riskiem pakļautās vietās, piemēram, izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs un darba vietās, tai skaitā arī veicot testēšanu vakcinēto personu vidū.
VM arī norāda uz nepieciešamību sekot SARS CoV-2 jaunā omikrona gadījumu izplatībai starptautiskā mērogā un Latvijā, kā arī nodrošināt pastiprinātu testēšanu uz Covid-19 cilvēkiem, kas atradušies apstākļos, kur bijusi lielāka iespēja inficētie sar jauno vīrusa paveidu. Kā arī pievērst īpašu uzmanību jauno variantu atklāšanai, kontktaktpersonu identificēšanai un izolēšanai.
Ņemot vērā omikrona varianta ļoti straujo izplatību, VM mudina ņemt vērā riskus Covid-19 saslimstības straujam pieaugumam 2021. gada nogalē un 2022. gada sākumā, tādēļ ir jābūt gataviem veselības aprūpes resursiem iespējamam saslimstības pieaugumam.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) vedokļrakstā portālam "Delfi" norāda, ka pirmdien sadarbības sanāksmē un otrdien Ministru kabineta sēdē viņš aicinās politiķus un kolēģus valdībā rūpīgi apsvērt gan solīto un sabiedrības gaidīto atgriešanos pie normālākas dzīves, gan jaunos riskus un iespējamo situācijas attīstību turpmākajās trīs nedēļās.
"Mums jābūt gataviem saglabāt esošos vai ieviest papildu pasākumus, ja gūsim apstiprinājumu paredzējumam, ka omikrona dēļ Latvijā sāksies nekontrolējams saslimstības pieaugums. Mums jābūt spējīgiem ātri un izlēmīgi pārslēgties no "kontrolētas deltas" scenārija uz "omikrona scenāriju". Līdz Ziemassvētkiem tas, visticamāk, nenotiks, bet var kļūt neizbēgami svētku laikā līdz Jaungadam," raksta Pavļuts.
Tāpat Pavļuts raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja, ka gadījumā, "ja mēs redzēsim, ka draud nenovēršama slimnīcu pārslodze, tā kā tas bija septembrī, kad valdība nespēja savlaicīgi pieņemt lēmumus, es nevaru izslēgt varbūtību, ka mums ir jādomā arī par kādiem mājsēdes risinājumiem".
7. decembrī valdības sēdē ministri aktualizēja jautājumu par nepieciešamību savlaicīgi izstrādāt regulējumu ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem pēc 11. janvāra jeb ārkārtējās situācijas beigām. Tāpēc Operatīvās vadības grupa patlaban izstrādā scenārijus dzīvei pēc 11. janvāra, kad beigsies patlaban izsludinātās ārkārtējās situācijas termiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
