Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien, 21. decembrī, vienojās neatbalstīt opozīcijas deputātu aicinājumu vērtēt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Jura Rancāna (JKP) rīcības atbilstību ētikas kodeksam.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeimas opozīcijas deputāti atkārtoti vērsās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar lūgumu vērtēt Rancāna sistēmiskus pārkāpumus, vadot komisijas sēdes, tostarp vienpersoniski pieņemot lēmumus un izslēdzot mikrofonu. Minētā komisija otrdien, 21. decembrī, izskatīja opozīcijas deputātu iesniegumu un uzklausīja Rancāna skaidrojumu par notikušo. Komisija vienojās neierosināt lietu pret Rancānu.
Vienlaikus Rancāns portālu "Delfi" informēja, ka deputātu Māra Možvillo (Neatkarīgie), Raimonda Bergmaņa (ZZS) un Ivana Klementjeva (S) iesniegums par deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem Rancāna rīcībā ir pilnībā nepamatots.
"Atsevišķi apgalvojumi balstās nevis uz faktiem, bet šo deputātu izdomājumiem, pieņēmumiem un negodīgu notikumu interpretāciju," pauž Rancāns, sniedzot detalizētu skaidrojumu par katru opozīcijas deputāta pārmetumu.
Viens no opozīcijas pārmetumiem ir par Rancāna rīcību Saeimas komisijas sēdē, izslēdzot mikrofonu deputātam, kurš pauž savu viedokli, vai vēlas saņemt skaidrojumus no speciālistiem, kuri piedalās komisijas sēdē.
Rancāns stāsta, ka praksē ir gadījumi, ka deputāts uzstājas ar viedokli vai uzdod neskaidrus, nevienam no klātesošajiem speciālistiem neadresētus jautājumus. "Šādās situācijās sēdes vadītājs jautā, kurš no klātesošajiem ministriju pārstāvjiem vai speciālistiem ir gatavs atbildēt uz uzdoto jautājumu un, ja šādā situācijā neviens nepiesakās, tad komisijas vadītājs pats aicina izteikties to ministriju vai speciālistu, kura kompetencei vistuvāk būtu konkrētais jautājums. Līdz ar to nav īsti saprotams, ko iesniedzēji bija domājuši ar komisijas vadītāja "vienpersonisku lēmumu" par to, kurš speciālists atbildēs vai neatbildēs uz uzdoto jautājumu," klāsta komisijas vadītājs.
Viņa ieskatā, līdzīgi ir ar iesniedzēju apgalvojumu par "pārkāpumu", ka komisijas vadītājs "interpretē jautājumu un izsaka viedokli par to". "Komisijas vadītājs dažos gadījumos ir spiests precizēt neskaidri formulētus jautājumus, tāpat kā komisijas vadītājam arī ir tiesības izteikties un, nepieciešamības gadījumā, diskutēt komisijā par būtiskiem jautājumiem. Kuri tieši procesuālie normatīvie akti būtu pārkāpti šādos gadījumos, iesniedzēji nespēja norādīt, no kā atliek secināt, ka komisijas vadītājs bija "pārkāpis" iesniedzēju iedomātus nevis dabā eksistējošus noteikumus," secina Rancāns.
Tas pats, komisijas vadītāja ieskatā, attiecas arī uz iesniedzēju vispārīgajiem apgalvojumiem par to, ka "ar savu rīcību [Rancāns] pieļauj tikai vienpusēja viedokļa paušanu komisijas sēdēs, kā arī veicina nekvalitatīvu likumdošanas aktu tālāku virzību, tos neizdiskutējot komisijas sēdē un neļaujot deputātiem noskaidrot atbildes uz viņiem interesējošiem jautājumiem un paust savu viedokli". Rancāns secina, ka šādi vispārinājumi ir negodprātīga rīcība, kas nav pamatota ne ar kādiem konkrētiem normatīvajiem aktiem, ne situācijas izvērtējumu, ne faktiem.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā 1. decembrī noraidīja vairāku deputātu parakstīto iesniegumu par deputāta Jura Rancāna (JKP) rīcību un iespējamiem ētikas kodeksa pārkāpumiem, vadot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) sacīja, ka ētikas komisijas uzdevums nav izvērtēt, vai ir kvalitatīvi vai nekvalitatīvi izstrādāti likumprojekti un neviens no iesniegumā minētajiem punktiem nedod iespēju ierosināt lietu par ētikas kodeksa pārkāpumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
