'Attīstībai/Par!' aicina prezidentu neizsludināt likumu par nosacījumiem bērnu adopcijai uz ārvalstīm  (7)

AP aicina likumu atgriezt Saeimā atkārtotai izskatīšanai.

Frakcijā norādīja, ka, saskaņā ar jauno likuma redakciju, bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.

Frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce piebilda, ka Saeimas sēdē, kurā tika skatīti šie likuma grozījumi, Labklājības ministrijas pārstāve uzsvēra, ka Bērnu tiesību konvencija garantē tiesību ietvaru, bērnam nonākot jaunajā mītnes zemē.

"Nav noslēpums, ka lielākā daļa uz ārvalstu adopciju nodoto bērnu nonāk Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tāpat vispārzināms, ka ASV savas likumdošanas specifikas dēļ nav ratificējusi Bērnu tiesību konvenciju. Vai ar šiem likuma grozījumiem vēlamies teikt, ka viena no visattīstītākajām un pārtikušākajām pasaules valstīm, mūsu stratēģiskais partneris, ir mazāk tiesiska, kā Baltkrievija, kas ratificējusi gan abas konvencijas, gan parakstījusi divpusēju sadarbības līgumu? Šie likuma grozījumi ir vai nu tendenciozi – pamatā vērsti pret adopciju uz ASV, vai arī nekompetenti, ignorējot kontekstu," uzskata Pūce.

Frakcijas ieskatā darbs pie izmaiņām Bērnu tiesību aizsardzības likumā tika uzsākts, lai risinātu virkni aktuālu problēmu kā adopcijas procesa, tā pēcadopcijas uzraudzības nodrošināšanā. "Rezultāts liek šaubīties, ka izstrādātie grozījumi risina šīs sistēmiskās problēmas. Aizliegums, arī netiešs, nav risinājums – tas ir galējs mērs, kas liecina par nespēju rast sistēmiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu bērna labāko interešu pārstāvniecību," pauda frakcijā.

Frakcijas priekšsēdētāja vietniece Vita Tērauda uzsvēra, ka Latvijā joprojām ir pusaudži, kuriem nav atradusies ģimene. "Tā ir mūsu pašu nespēja pietiekami strauji rast uzlabojumus mūsu sistēmā. Kamēr tā ir - nav pareizi likt šķēršļus pusaudža iespējām ģimenisko vidi atrast ārpus Latvijas," sacīja Tērauda.

Frakcija uzskata, ka bērna labākajās interesēs ir atrasties drošā vidē, kuru spēj nodrošināt tikai ģimene un kvalitatīvas attiecības tajā, tomēr šobrīd Latvijas sociālās aprūpes iestādēs atrodas vairāk kā 550 bērnu.

Deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), kas darbojas par likumprojektu atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, norāda, ka pašlaik esošajā redakcijā likums liedz bērnus adoptēt uz tieši ASV - lielāko Latvijas adopcijas partneri.

"Tas ir nežēlīgi pret bērniem, jo liedz viņiem nokļūt ģimenēs, kur gaidīti ir ne tikai veseli bērni, bet arī tādi, kuriem Latvijā uz adopciju ir maz cerību. Esam daudz diskutējuši komisijā, daudz ārpus komisijas darba laika un es neesmu atradusi patieso iemeslu šādiem labojumiem, manuprāt, likums ir jāatgriež Saeimā un vēlreiz jāizskata cerībā, ka mani kolēģi apdomāsies," pauda deputāte.

Jau vēstīts, ka Saeima 16. decembrī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz kārtību bērnu adopcijai uz ārvalstīm, izņemot ASV. Likuma izmaiņas atbalstīja 59 deputāti, 18 balsoja pret, bet divi atturejās.