'Delfi Plus' 2021 vēsturē: vērtīgā kaste Kurzemē, katordznieks un Rīgas geto

Kādi aizvadītajā gadā bijuši spilgtākie "Delfi Plus" vēstures tematikas raksti, par to šajā rakstā.

Kurzemē atrastās kastes stāstu rakstu sērijas autors vērtē kā gada lielāko atradumu "Delfi Plus" vēstures rakstu sadaļā. Šis viena cilvēka stāsts uzskatāmi parādīja latviešu tautas traģisko likteni 20. gadsimtā: Andrejs Apsītis bija kādreizējā tieslietu ministra Hermaņa Apsīša dēls, latviešu leģionārs, zviedru izlūkdienesta aģents "Tilbury", vēlāk čekas aģents un vēl pēc tam CIP savervēts aģents ar segvārdu AECOB/10.

Žurnālists Viesturs Radovics "Delfi Plus" arī intervēja 102 gadus veco valmierieti Ēriku Tomsonu, kurš 2. pasaules kara laika no nacistiskās Vācijas okupētās Latvijas uz Gotlandi ar zvejnieku laivu veda bēgļus, kopumā izglāba vairāk nekā 700 latviešu. Citā rakstā savukārt stāsts par nacionālo partizānu Ernestu Rudzrogu, kuram izdevās izvairīties no deportācijām, taču, kā pats atzina portālam "Delfi", neredzot citu iespēju, viņš devās mežā un pievienojās mazai, mobilai nacionālo partizānu vienībai. Vēl cita stāsta pamatā bija četrarpus stundas gara intervija ar 95 gadus veco Imantu Grāvīti. Pirmajā "Delfi Plus" stāstā par Grāvīša dzīvi pirms 2. pasaules kara un par dienestu vācu armijas diversantu vienībā, taču otrais stāsts bija par Grāvīti – katordznieku Nr. V427. Šis stāsts izceļas ar skarbām detaļām par attiecībām katordznieku vidū un ar dēvētajiem "brigadieriem".

"Delfi Plus" saviem lasītājiem piedāvāja arī neatkarīgā Krievijas medija "Republic.ru" rakstu tulkojumus – tostarp trīs vēsturiskus stāstus par 1978., 1986. un 2013. gada notikumiem par ārvalstu lidmašīnu piespiedu nolaišanos. Raksti tapa pēc tam, kad šāgada maijā Baltkrievijas varas iestādes deva rīkojumu "Ryanair" tranzīta reisa lidmašīnai veikt neplānotu nolaišanos Minskā.

Tāpat aizvadītajā gadā "Delfi Plus" lasītāju ievērību izpelnījās arī citi vēsturiski stāsti, piemēram, par "Latvijas zīda karali", miljonāru Robertu Hiršu, kuram izdevās paglābties no Kārļa Ulmaņa kreisās tautsaimniecības politikas un komunistiem, arī raksts par padomju partizānu zvērībām Somijā un par netapušo padomju utopiju – atomelektrostaciju jūras krastā pie Pāvilostas. Arī "Delfi Plus" raksts par Rīgas geto, ko izveidoja pirms 80 gadiem, sniedz liecības par traģisko vēsturi, kuru cilvēki piedzīvoja šeit pat Latvijā.

Šajā gadā "Delfi Plus" vēstures raksti aptvēruši laika posmu, sākot no XII gadsimta, kur aizveda stāsts par Asaru senkapu zobenu, līdz pat nesenākai vēsturei, "rus.delfi.lv" žurnālistēm Diānai Čučkovai un Olgai Petrovai iepazīstinot ar "Kriminālo Rīgu" un tās aizkulisēm. Vai citā, žurnālistes Aijas Bogdanovas vadītā, rakstu sērijā atgādinājām par klubiem jeb leģendārām Rīgas izklaides vietām, kuru vairs nav.

Piedāvājam sarakstu ar daļu no šī gada spilgtākajiem "Delfi Plus" vēstures tematikas rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit. Savukārt apkopojumu ar aizvadītā gada svarīgākajiem rakstiem, kurus piedāvājam abonentiem, var lasīt šeit.

"Ja tev piedraudētu nogalināt visu tavu ģimeni, kā tu rīkotos? Ja tevi draud nogalināt, tas ir vienkārši, bet, ja draud tavai ģimenei, tas ir daudz, daudz sarežģītāk," saka Anda Dambīte. Viņas tēva Andreja Apsīša 2. pasaules kara beigās noslēptu metāla kasti aprīļa sākumā Kurzemē atrada kāds vēstures entuziasts. Portāls "Delfi", pētot kastē atrastos dokumentus, sāka atšķetināt Apsīša dzīves gājumu, kas uzskatāmi parāda latviešu tautas traģisko likteni 20. gadsimtā.
Lasīt vairāk

Ēriks Tomsons ir nedaudz vairāk nekā mēnesi jaunāks par Latvijas valsti. 102 gadus vecais kungs, kurš joprojām šiverē pa savu siltumnīcu pie privātmājas Valmieras pievārtē, labprāt stāsta, ka 2. pasaules kara laika no nacistiskās Vācijas okupētās Latvijas uz Gotlandi ar zvejnieku laivu veda bēgļus. "Es jau vedu pāri pārsvarā augstāko kārtu," smejas Tomsons, un viņam ir taisnība. Starp vairākiem simtiem pārvesto bēgļu bija gan politiķi, gan uzņēmēji, literāti un pat mūziķi, kuri muka no okupācijas varām. Latvijas iedzīvotāji uz Zviedriju lielākoties bēga, baidoties gan no padomju varas, gan nacistu represijām
Lasīt vairāk

Pirms 80 gadiem, 1941. gada 23. augustā, nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā iznākošais laikraksts "Tēvija" ziņoja, ka Rīgā tiks izveidots ebreju geto. "Žīdi tagad pilnīgi izslēgti no mūsu sabiedriskās un saimnieciskās dzīves, un pēc laika tie uzturēsies tikai savā šaurajā rajonā. Pēc tam, kad žīdu apdzīvotā pilsētas daļa būs iežogota un pilnīgi atdalīta no āriešiem, žīds savā "valstībā" varēs no jauna dzīt savas "rebes" un krāpt... tikai šoreiz pats savu tautieti, cik vien viņam sirds vēlas," antisemītiskajā publikācijā rakstīja "Tēvija". Geto izveide bija tikai viens no posmiem pasākumu virknē, kas noveda pie Latvijas ebreju iznīcināšanas.
Lasīt vairāk

Somijas un Padomju Savienības militārajā konfliktā 2. pasaules kara laikā kaujas notika ne tikai starp armiju regulārajām daļām. Prom no kaujas laukiem cīnījās partizāni un partizānu apkarotāji, un šo sadursmju upuri nereti bija mierīgie iedzīvotāji. Par padomju partizānu uzbrukumiem Somijas lauku iedzīvotājiem līdz pat 20. gadsimta beigām abas puses skaļi nerunāja, bet šobrīd šie traģiskie notikumi beidzot ir izpētīti un atspoguļoti vēsturnieku darbos.
Lasīt vairāk

1949. gada 25. martā Ernesta Rudzrogas (1929) ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Viņam pašam no deportācijām izdevās izvairīties, un, neredzot citu iespēju, Ernests devās mežā un pievienojās mazai, mobilai nacionālo partizānu vienībai. Intervijā portālam "Delfi" sirmais kungs stāsta par savām mežabrāļa gaitām un to, kā viņa pieredze ar terpentīnu noderēja seriāla "Sarkanais mežs" veidotājiem.
Lasīt vairāk

Pēc četras stundas garas intervijas ir grūti šo garo un, neapšaubāmi, interesanto stāstījumu iekļaut vienā rakstā. 95 gadus vecā Imanta Grāvīša piedzīvojumu pietiek vismaz vienai grāmatai. Pirms divām nedēļām portāls "Delfi" publicēja intervijas pirmo daļu, kur sirmais kungs stāstīja par savu dzīvi pirms 2. pasaules kara un dienestu vācu armijas diversantu vienībā. Šajā rakstā Grāvītis dalās atmiņās par piedzīvoto Sibīrijas katorgā un dzīvi pēc tam.
Lasīt vairāk

2. pasaules karš un Latvijas okupācija kalpoja par iemeslu daudziem skumjiem ierakstiem Latvijas pirmās republikas miljonāru biogrāfijās. Liela daļa no viņiem mira Sibīrijas nāves nometnēs 1940. gadu sākumā. Tomēr bija izņēmumi. Viens no tiem ir "Latvijas zīda karalis" Roberts Hiršs, kurš 1939. gadā vēl pirms okupācijas kopā ar ģimeni un daļu sava kapitāla veiksmīgi pārcēlās uz Rietumiem.
Lasīt vairāk

Ja Rīgā tie bija protesti pret metro celtniecību, tad Kurzemē Atmodas laikā ļaudis mobilizēja padomju varas ideja jūras krastā pie Pāvilostas celt atomelektrostaciju (AES). 1988. gadā ideja par AES un veselas strādnieku pilsētas būvniecību kļuva zināma plašākai sabiedrībai, kas noveda pie vērienīgiem kurzemnieku protestiem un parakstu vākšanas. AES projekts paputēja, gandrīz nemaz nesācies, un šodien tikai var minēt, kas būtu, ja tiešām 2000. gadā jūras krastā pie Akmeņraga sāktu savu darbu atomelektrostacija.
Lasīt vairāk

Savervējis Liepājas "glīto Anniņu", piedalījies desanta operācijā Mērsragā, spiegojis vācu rūpnīcās, no cara Nikolaja II saņēmis solījumu par muižas piešķiršanu... Latvieša Andreja Pekas (dažos avotos – Pekka) paša aprakstītās gaitas 1. pasaules karā ir dēku romāna vērtas, tomēr varoņstāsts, ko viņš pats par sevi uzbūra, patiesībā ir uz meliem balstīts. Vairāki avoti liecina, ka par dižāko latviešu spiegu dēvētais Peka patiesībā bija dubultaģents, kurš nodeva vāciešiem daudzus latviešu izlūkus.
Lasīt vairāk

12. gadsimtā Rietumeiropā izgatavots divasmeņu zobens ar Kurzemes amatnieku darinātiem rotājumiem – šāds atradums 2014. gadā pārsteidza arheologus latgaļu senkapos Alūksnes pusē. Var tikai minēt, kā šis greznais ierocis pirms gandrīz 900 gadiem nonāca latgaļu apdzīvotajās teritorijās tagadējā Alūksnes novada teritorijā. Brīnumainā kārtā izglābies no senkapu izlaupītājiem, šis unikālais artefakts tika rūpīgi restaurēts, un tagad tas ir apskatāms Alūksnes muzejā.
Lasīt vairāk

2001. gada 15. oktobra vakarā pašā Rīgas centrā tika nogalināts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Laukroze. Slepkava upuri nogalināja ēkas Lāčplēša ielā 29 vārtrūmē. Izmeklēšanas vadību uzņēmās ģenerālprokurors, tika piesaistīta Drošības policija, kā arī speciālisti no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Zviedrijas. Neraugoties uz visu, Latvijā pagaidām vienīgā notikusī tiesneša slepkavība nav atklāta. Arī aizdomās turēto nav.
Lasīt vairāk

23. maijā Baltkrievijas varas iestādes deva rīkojumu aviokompānijas "Ryanair" tranzīta reisa lidmašīnai veikt neplānotu nolaišanos Minskā. Nolūks – arestēt vienu no pasažieriem, politisko emigrantu un Lukašenko režīma pretinieku. Ārzemju gaisa kuģa pārtveršana un piespiedu nolaišanās ir kliedzošs, bet nebūt ne pirmais gadījums starptautiskajā praksē (lai gan lidmašīnas nosēdināšanas iegansts ir demonstratīvi melīgs, sadomāts, un šādi, šķiet, gadījies pirmoreiz).

Lasīt vairāk