Latvijā medīt lūšus šosezon nebūs atļauts (plkst.16:30)  (24)

Pēdējos gados vienā sezonā nomedījamo dzīvnieku limits bija 100 lūši. VMD ir medības uzraugošā iestāde, kuras kompetencē ir arī limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšana. Medību noteikumi noteic, ka lūši ir limitētie medījamie dzīvnieki, un VMD katru medību sezonu ir jānosaka šo dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms.

Ņemot vērā, ka ir paredzēts veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu", kas Eirāzijas lūsi (Lynx lynx) noteiks kā īpaši aizsargājamu sugu, VMD pieņēmis lēmumu šajā medību sezonā nenoteikt pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu, un līdz ar to arī neizsniegt lūšu medību atļaujas.

Lēmums pieņemts pēc sarunas ar Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi, kuras kompetencē ir īpaši aizsargājamo sugu uzraudzība, teikts paziņojumā medijiem. Iepriekš tika plānots, ka lūšu medību termiņš 2021./2022. gada medību sezonā sāksies no nākamā gada 1. janvāra.

Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis aģentūrai LETA sacīja, ka no lūšu medību aizlieguma cietīs zinātne un sabiedrība. "Žēl. Domāju, ka lūšu populācija no šī neiegūs," atzina Baumanis, piebilstot, ka līdz ar medību aizliegumu nenotiks dzīvnieku zinātniskā izpēte un samazināsies arī sabiedrības interese par lūšu populāciju Latvijā.

Viņš arī skaidroja, ka lēmums aizliegt lūšu medības ir lielākoties juridisks lēmums, kas pieņemts saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteikto direktīvu izpildi. "Šeit nav sakara ar lūšu populācijas stāvokli. Līdz šim dzīvnieku apsaimniekošana bijusi pareiza," komentēja savienības vadītājs. Tāpat LMS valdes priekšsēdētājs minēja, ka šis lēmums pierāda ES likumdošanas smagnējumu, proti, Eiropas neiedziļināšanos konkrēto valstu situācijā. Vienlaikus Baumanis pauda nožēlu, ka lūšu jautājums netika atrunāts jau Latvijai stājoties ES.

Tikmēr lūšu medību aizlieguma iniciators Jānis Vinters aģentūrai LETA norādīja, ka kopumā ir apmierināts ar VMD lēmumu, kas ir solis tuvāk iniciatīvas mērķim - panākt lūšu medību aizliegumu Latvijā. Viņš gan atzina, ka lēmums lielākoties ir balstīts ES prasību īstenošanā, taču nākotnē būtisku uzmanību vajadzētu vērst arī lūšu populācijas izpētes jautājumiem. Vinters skaidroja, ka līdzšinējā lūšu izpēte ir novecojusi un neliecina par patieso populācijas stāvokli, jo pētīti tiek tikai nomedītie dzīvnieki.

"Nomedītie dzīvnieki liecina par to, kādi un cik viņi ir bijuši, taču neko nepasaka par populācijas apmēru," piebilda Vinters.

Līdztekus viņš atzīmēja, ka arī VMD un Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki iepriekš atzinuši, ka kopumā lūšu populāciju iespējams pētīt arī ar neinvazīvām metodēm. Turklāt, pēc viņa paustā, iepriekš atbildīgās institūcijas norādījušas, ka lūšu monitoringam tiks piešķirti arī papildus līdzekļi.

Vinters un otrs iniciatīvas autors - Mareks Vilkins - sola arī turpmāk sekot līdzi notikumu attīstībai. "Aicinu arī medniekus pierādīt, ka viņi ir daļa Latvijas dabas," sacīja Vinters, piebilstot, ka mednieki aicināti nenodarboties ar malumedībām.