Inovatīvs sensors un nozīmīgi pētījumi – LZA apbalvojusi 2021. gada sasniegumus zinātnē

Šogad LZA konkursā tika iesniegt 42 darbi.

LZA prezidents Ivars Kalviņš atzinis, ka konkursā pieteikto pētījumu tēmu spektrs ir plašs – no fundamentāliem pētījumiem fizikas nozarē viedo materiālu jomā, vīrusu virsmas olbaltumvielu struktūrpētījumiem, kas atrodas uz robežas starp teorētisko un pielietojamo zinātni, līdz pat praktiskiem pielietojamās zinātnes sasniegumiem, kas dod iespēju ražot bionoārdāmus materiālus no atkritumiem, kuri varētu aizstāt plastmasas daudzās to pielietojuma jomās.

Kalviņš paudis, ka šogad īpaši sasniegumi vērojami humanitāro un sociālo zinātņu jomā – no jezuītu bibliotēkas materiālu izpētes un Latvijas arheologu snieguma apkopojuma rokasgrāmatā, līdz filosofiskam pētījumam par mūsu izpratni par meliem un patiesību, kas it īpaši svarīgi mūsdienu komplicētajā informatīvajā telpā".

Šogad LZA organizētais konkurss norit divdesmito gadu. Informācija par visu LZA rīkoto zinātnes sasniegumu konkursu rezultātiem atrodama šeit.

1. Izskaidrota molibdātu un volframātu lokālās atomārās struktūras ietekme uz to termohromiskām un magnētiskām īpašībām.

Kā norādījusi LZA, zināšanas par materiāla struktūru un tās atkarību no ārējiem apstākļiem un sastāva ir svarīgas, lai izprastu un kontrolētu šo materiāla funkcionalitāti, kas nosaka to praktiskos pielietojumus.

Darbu kopā sistemātiski tika izpētīta plaša viedo materiālu grupa – molibdāti un volframāti, kuru funkcionālās īpašības ir cieši saistītas ar to lokālo atomāro struktūru un ķīmisko sastāvu. Izmantojot sinhrotronā starojuma avotus un augstas veiktspējas datormodelēšanu, tika atklāta un izskaidrota molibdātu lokālās struktūras izkropļojumu un režģa dinamikas saistība ar to termohromiskām īpašībām.

Magnētisko dimēru esamība tika atklāta volframātos ar augstu niķeļa saturu, un tā ir saistīta ar niķeļa jonu atrašanās vietu divbedru potenciālā. Iegūtie rezultāti parāda jaunas iespējas rentgenabsorbcijas spektroskopijas izmantošanai precīziem funkcionālo materiālu struktūras pētījumiem, kā arī palīdz izprast termohromisma efekta mehānismus, kas pavērs ceļu vairākiem praktiskiem pielietojumiem.

Darba autori ir Mg.phys. Inga Pudža, Dr.rer.nat. Georgijs Bakradze, Dr.phys. Andris Anspoks, Dr.phys. Aleksandrs Kaļinko, LZA īstenais loceklis Aleksejs Kuzmins, Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūts.

2. Pirmā enciklopēdija Baltijas austrumu reģionā par arheoloģiju, kas domāta plašākai sabiedrībai.

A. Vasks, G. Zariņa. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga, Zinātne, 2021, LU Latvijas vēstures institūts.

Kā norāda LZA, "Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata" ir LU Latvijas vēstures institūta vadībā sagatavots enciklopēdiska rakstura izdevums, kurā apkopota koncentrēta un jaunākajās zinātniskajās atziņās balstīta informācija par Latvijas arheoloģiju visā tās daudzveidībā, sākot no vēlā paleolīta līdz 20. gadsimtam.

Visā Baltijas austrumu reģionā šī ir pirmā enciklopēdiska rakstura publikācija par arheoloģijas tēmu, kuras mērķauditorija ir ne tikai aizvēstures pētnieku kopiena, bet arī plašāka sabiedrība, studenti, skolēni, muzeju un kultūras darbinieki.

Tekstu izstrādē piedalījās šodien Latvijā strādājošie arheologi, kā arī paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti, bioarheologi un vēsturnieki – kopumā 48 autori no LU fakultātēm un institūtiem, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Kultūras akadēmijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.

3. Pētījums par patiesību un meliem, lūkojoties no filosofijas skatupunkta.

Māris Kūlis. "Finis veritatis? Par patiesību un meliem". Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2021, LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

Pētījuma galvenais jautājums ir, kā mēs saprotam patiesību un melus. Kādas teorijas un idejas veidojušās, kāpēc, no kurienes un uz kurieni tās ved?

Pētījums, kas ir pirmais šāda veida darbs Latvijā, atklāj stāstu par modernās zinātnes tapšanu un pretestību tai, par dažādiem patiesības izpratnes modeļiem – par absolūto un subjektīvo, pārlaicisko un vēsturisko, par patiesības un maldu izpratnes izmaiņām, kas palīdz skaidrot arī šodienas sabiedrības pašizpratni.

Šajā pētījumā lasāms par centieniem filosofiju attiecināt uz mūsdienu pasauli, risinot tādas tēmas kā politika, reklāma, digitālās tehnoloģijas, mediju vara, izglītība un citas.

4. Bibliogrāfiski rekonstruēts un padziļināti izpētīts Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas Upsalā krājums.

Dr.hist. Gustavs Strenga, Dr.hist. Andris Levāns, Mg.hum. Laura Kreigere-Liepiņa, Mg.theol. Reinis Norkārkls, Mg.hum., Mg.art. Renāte Berga. "Catalogue of the Riga Jesuit College Book Collection (1583–1621): history and reconstruction of the collection = Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs: krājuma vēsture un rekonstrukcija", Rīga, Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2021.

Kā norāda LZA, pirms 400 gadiem, zviedru karaspēkam ieņemot Rīgu, Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgs grāmatu krājumu – Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēku – pārcēla uz Zviedriju, kur mūsdienās tas veido vienu no senākajām grāmatu kolekcijām Upsalas Universitātes bibliotēkas krājumā.

Šis grāmatu krājums tika bibliogrāfiski rekonstruēts un padziļināti izpētīts, kā arī tika atklāti Latvijas un Ziemeļeiropas kultūrvēstures kontekstā unikāli izdevumi un eksemplāri. Pētījuma rezultāti apkopoti grāmatā "Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs: krājuma vēsture un rekonstrukcija", kurā iekļauti četri pētnieciski raksti, viena eseja un izveidots šī krājuma katalogs.. Akcentējot krājuma vērtīgākos eksemplārus, sagatavotas arī divas izstādes, par kurām vairāk lasāms šeit un šeit.

5. Inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termo-elektrisks starojuma sensors (TESS).

Darba autori ir LZA īstenais loceklis Mārtiņš Rutkis, Dr.phys. Kaspars Pudžs, Dr.phys. Aivars Vembris, Mg.phys. Jānis Busenbergs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Organisko materiālu laboratorija.

Kā norāda LZA, lāzeru izmantošanā dažādās tehnikas būtiska ir precīza lāzeru starojuma enerģijas kontrole. Šobrīd esošie infrasarkanā starojuma intensitātes mērītāji ir nepietiekami ātrdarbīgi un atsevišķus lāzera impulsus nespēj reģistrēt.

Šī trūkuma novēršanai pētnieki radīja tehnoloģiju ātrdarbīgam elektromagnētiskā starojuma sensoram. Tas spēj raksturot ļoti īsu gaismas impulsu formu plašā spektrālā diapazonā. Izstrādātā termo-elektriskā sensora darbību nodrošina inovatīvi materiāli un tehnoloģijas.

TESS ir 1000 reižu ātrāks par pašreiz izmantotajiem sensoriem. TESS pielietojams, piemēram, lāzerķirurģiskās iekārtās, kur tā izmantošana ļaus precīzi kontrolēt pievadīto starojuma enerģiju un līdz ar to ļaus veikt manipulācijas drošāk un efektīvāk. Tehnoloģija ir patentēta ES, ASV, Kanādā un Ķīnā.

6. Pirmo reizi Baltijā no lietotām automobiļu riepām izstrādāti augsti modificēti bitumena un asfaltbetona sastāvi ar augstām ekspluatācijas īpašībām.

Kā norāda LZA, ņemot vērā aktuālo jautājumu – kā pārstrādāt nolietotās auto riepas – projekta mērķis ir izstrādāt, izmantojot nolietoto riepu gumijas granulas, modificētā bitumena saistvielas un asfaltbetona sastāvus. Tie šobrīd ir ieklāti eksperimentālajā autoceļa posmā. Pētījumā izvērtētas gumijas granulu utilizācijas iespējas, ievadot tās bitumenā līdz pat 25%, un noteikts, ka šādā veidā modificētai saistvielai ir augstāks elastīgās atjaunošanās rādītājs, kā arī uzlabota pretestība pret risu un plaisu veidošanos nekā tradicionālajiem modifikācijas risinājumiem.

Laboratorijā izstrādātos augsto ekspluatācijas īpašību bitumena un asfaltbetona sastāvus veiksmīgi izdevies pārnest uz reāliem ražošanas apstākļiem un ieklāt eksperimentālajā posmā ar lielu kravas automašīnu īpatsvaru.

Šī darba autori ir Dr.sc.ing. Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Ceļu un tiltu katedra, Dr.sc.ing. Jānis Zicāns, RTU, Polimērmateriālu institūts, LZA korespondētājloceklis Remo Merijs-Meri, RTU, Polimēru materiālu un tehnoloģiju katedra, Mg.iur. Tīna Lūse, Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja, Mg.sc.soc. Jānis Aizbalts, SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsedētājs, Mg.sc.soc. Nauris Bertmanis, SIA "Eco Baltia vide", Zemgales filiāles vadītājs, Mg.sc.ing Ulvis Rudzišs, SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "IGATE"", Būvniecības departamenta vadītājs, Mg.sc.ing. Artūrs Riekstiņš, VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Autoceļu kompetences centra projektu vadītājs, RTU Ceļu un tiltu katedras doktorants.

7. Metode antigēna struktūras pārbaudei uz vīrusveidīgo daļiņu virsmas vakcīnu formulācijās.

Metodes, kas paver iespēju ieraudzīt molekulas ar atomu izšķirtspēju, ir devušas lielu ieguldījumu dažādu ar molekulārajām zinātnēm saistīto jomu attīstībā. Vakcīnu izstrādē bieži izmanto pieeju, kurā slimību ierosinātāja antigēnu pievieno adjuvantiem – vielām, kas pastiprina imūno atbildi.

Tomēr antigēna savienošana ar adjuvantiem ne vienmēr ir sekmīga, tādēļ nepieciešams pārliecināties par antigēna struktūras nemainību pēc piesaistīšanas adjuvanta virsmai.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki sadarbībā ar Eksas Marseļas universitāti un Lionas universitāti Francijā izstrādājuši jaunu metodi antigēna molekulu novērošanai un struktūras raksturošanai uz vīrusveidīgo daļiņu kā adjuvantu virsmas. Plānots, ka šī metode uzlabos vakcīnu dizainu, kā arī to formulāciju un ražošanas metožu izveidi.

Šīs metodes autori ir LZA īstenais loceklis Kristaps Jaudzems, Mg.biol. Anna Kiršteina, Mg.chem. Jānis Bogans, Dr.biol. Andris Kazāks, LZA īstenais loceklis Kaspars Tārs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

8. Elektrosintēzes metode atrisina zinātnisku problēmu un paver ceļu augstvērtīgu vielu iegūšanai.

Salīdzinot ar klasiskajiem organisko vielu iegūšanas paņēmieniem, elektrosintēzē kādu no ķīmiskajiem reaģentiem aizstāj elektriskā strāva. Metodes priekšrocības ir tās izteikti zemākās izmaksas (viens kilograms vielas ražošanai nepieciešamā strāva izmaksā nepilnu eiro centu). Šī metode ļauj būtiski samazināt ietekme uz apkārtējo vidi.

Proti, strāva nerada kaitīgus ķīmiskos blakusproduktus un izmešus. Tāpat metodei ir arī ļoti droša – tajā neizmanto toksiskus ķīmiskos reaģentus.

Metodes autori: Dr.chem. Igors Sokolovs, LZA īstenais loceklis Edgars Sūna, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

9. Biomasas atkritumu pārveidošana ilgtspējīgos bioplastmasas produktos.

Kā norāda LZA, plastmasas preču atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par vienu no galvenajiem 21. gadsimta izaicinājumiem. Bioloģiskās izcelsmes plastmasas materiāli ieņem arvien lielāku pasaules tirgus daļu. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un Lietišķās kīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūtā Komplekso polimēru sistēmu un mīkstvielas pētījumu grupā ir izstrādāti bioloģiskas izcelsmes plastmasas materiāli, lai atrisinātu ilgtspējības jautājumus un saglabātu tīru, nepiesārņotu vidi.

Izstrādāta iespēja pagatavot biosadalošos plastmasu no atjaunojamās mežsaimniecības un lauksaimniecības biomasas, to atkritumiem un ražošanas blakusproduktiem. Aptverto potenciālo pielietojumu klāsts ietver koksnes imitācijas plastmasas, siltuma izolācijas materiālus, 3D drukas tintes un sveķus, iepakojuma un lauksaimniecības materiālus. Izmantojot koku skaidas, lauksaimniecības kaņepju salmus un citus lētu atlikumu produktus var samazināt izmaksas un uzlabot mehāniskās, gāzu un ūdens barjeras īpašības un paātrināt materiālu sadalīšanos augsnē vai atkritumu poligonā.

Izstrādātie bioplastmasas materiāli atbilst plaša patēriņa iepakojumu materiālu, siltuma izolācijas materiālu, 3D drukas tinšu un koksnes imitācijas produktu nozaru prasībām. Šādu materiālu plaša ražošana un pielietošana būtiski varētu samazināt piesārņojumu un dot pienesumu tautsaimniecībai, radot pievienotās vērtības produktus.

Pētījuma autori: Dr.sc.ing. Sergejs Gaidukovs, Mg.sc.ing. Oskars Platnieks, Mg.sc.ing. Anda Barkāne, Mg.sc.ing. Sergejs Beļuns, Dr.sc.ing. Gerda Gaidukova, RTU MLĶF Polimēru materiālu institūts, Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Dr.phys. Olesja Starkova, Latvijas Universitātes Materiālu mehānikas institūts.

10. Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai.

Pirmo reizi Latvijā veikts starpdisciplinārs pētījums par efektīvu vietējās lopbarības ražošanas tirgus paplašināšanu, izvērtējot sojas audzēšanu un izmantošanas iespējas Latvijas apstākļos, lai mazinātu cūkkopības nozares atkarību no importētās proteīnbarības izejvielām.

Pētījumā analizēta vietējās lopbarības (tai skaitā dažādu pākšaugu un labību, īpaši sojas un kailgraudu miežu) ražošanas tehnoloģiskā un ekonomiskā puse, kā arī pienesums augstvērtīgas, no vietējiem resursiem veidotās barības ražošanai.

Pētījuma īstenošanā bija iesaistītas privātas augkopības, lopbarības ražošanas un cūkkopības uzņēmumi. Pētījuma rezultāti, kas apkopoti deviņās publikācijās, ir publicēti SCOPUS datu bāzē un sešās citās zinātniskās publikācijas. Tāpat pētnieki virtuālā grāmatā sagatavojuši vadlīnijas nozares uzņēmumiem.

Pētījuma autori: Dr.agr. Sanita Zute, Dr.sc.ing. Vita Šterna, Dr.agr. Imants Jansons, Dr.agr. Inga Jansone, Dr.agr. Māra Bleidere, Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Dr.agr. Lilija Degola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Dr.oec. Andris Miglavs, Dr.oec. Alberts Auziņš, Dr.oec. Agnese Krieviņa, Mg.sc.soc. Ieva Leimane, SIA "EDO Consult".

11. Pirmo reizi zinātnes vēsturē izpētīta noturīgo organisko piesārņotāju sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos.

Kā norāda LZA, pirmo reizi pētnieki pievērsās, cik sastopami ir vairāku grupu halogenēto noturīgo organisko piesārņotāji (NOP) Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos. Zinātnieki izstrādāja vairākas inovatīvas jutīgas un selektīvas analītiskās metodes un stratēģijas NOP analīzei kompleksās matricās.

Pētnieki arī izveidoja vairākas datu kopas par apkārtējās vides objektu un pārtikas produktu piesārņojumu ar dažādām NOP grupām. NOP klātbūtne tika konstatēta visos objektos, turklāt netipiski augstas koncentrācijas tika atrastas arī zīdaiņu un mazo bērnu pārtikā. Pētījumu rezultāti apkopoti 12 augstas kvalitātes publikācijās, kas iekļautas starptautiski atpazīstamos zinātniskos žurnālos un vadošās datubāzēs.

Pētījuma autori: Dr.chem. Dzintars Začs, Dr.chem. Ingus Pērkons, Elīna Pasečnaja, Eļnora Abdulajeva, Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.chem. Arturs Vīksna, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR".

1. Starpdisciplinārs pētījums, kā tradicionālo e-studiju tehnoloģiju transformēt reālā "digitālā laikmeta" mācību ekosistēmā.

RTU Tālmācības studiju centrs kopš 2000. gada attīsta starpdisciplinārus pētījumus, lai radītu zināšanas, kā tradicionālo e-studiju tehnoloģiju transformētu par reālu "digitālā laikmeta" mācību ekosistēmu.

ES FP6 projekta ELU ietvaros 2009. gadā pētnieki radīja interaktīvās televīzijas tehnoloģiju, kas iedvesmoja veidot, pētīt un plaši ieviest daudzekrānu e-studiju tehnoloģiju eBig3. Šī tehnoloģija e-kursa lietotāju no datora pārvietoja uz e-Ekosistēmu ar Internetu, televīziju un mobilo telefonu. eBig3 saņēma BOLDIC2013 balvu par labākajām e-studiju inovācijām Skandināvijā un Baltijā 2013. gadā.

Nākamā radītā tehnoloģija ir zināšanu uztveres monitorings e-studiju vidē ARTSS/TELECI. Ar to zinātnieki radīja jaunu e-studiju metriku un deva iespēju mācību procesā novērtēt e-satura atbilstību mācību dalībnieku vajadzībām, kā arī to pilnveidot.

Šī tehnoloģija paver iespēju e-studijas transformēt no apgrūtinājuma par palīgu skolotājiem ar iespējām, kas pārsniedz tradicionālās informācijas krātuves veida e-studiju vides. Starptautiskā CSEDU2020 konferencē ar 46 valstu pētnieku dalību raksts par jauno tehnoloģiju ieguva atzinību "Best Poster Candidate Award".

Pētījuma veidotāji: Dr.phys. Atis Kapenieks, Dr.sc.ing. Aleksandrs Gorbunovs, PhD Mērija Jirgensons, Dr.paed. Jānis Kapenieks sen., Mg.sc., Mg.oec. Iveta Daugule, BSc Žanis Timšāns, Mg.oec., MBA Jānis Kapenieks jun., Mg.sc.ing. Viktors Zagorskis, Mg.sc.ing. Bruno Žuga, PhD Ieva Vītoliņa, Bc.sc.comp., Bc.paed. Ieva Grada, MBA Guna Jākobsone-Šņepste, Mg.phys. Loreta Juškaite, Mg.sc.comp. Evija Mirķe, RīRTU, Tālmācības studiju centrs. E-satura paraugus veidoja un izmēģināja: Dr.sc.comp. Anita Jansone, Dr.paed. Lāsma Ulmane-Ozoliņa, Liepājas Universitāte, Dr.sc.ing. Arnis Cīrulis, Vidzemes Augstskola.

2. Rekomendācijas par Covid-19 infekcijas klīniskām, bioķīmiskām, imūnģenētiskām paradigmām.

Pētījumā izstrādātās rekomendācijas "SARS-CoV-2 infekcijas un Covid-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas" paredzētas visu specialitāšu ārstiem un vecāko kursu medicīnas studentiem, veselības politikas veidotājiem, aprūpes organizatoriem un plašam ārstniecības personu lokam.

Zinātniskās publikācijas, tehnoloģijas, datu kopas, studējošo karjeras izaugsme, sabiedrības informēšanas pasākumi ārkārtējās situācijas apstākļos.

Rekomendācijas izstrādātas valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" projekta "Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem" ietvaros.

Darba autore ir LZA īstenā locekle Ludmila Vīksna, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).

3. Genoma telpiska regulācija ar tās represīvas daļas tīklu var mainīt šūnas "likteni".

LZA norāda, ka daži audzēji padodas normalizācijai ar diferencējošiem aģentiem. Šūna var neatgriezeniski izmainīt savu 'likteni', kas uzreiz izsauc tūkstošu gēnu darbības pārmaiņas.

Pētnieki balstījās uz hipotēzi, ka šajos gadījumos genoms tiek regulēts telpiski, pēc fiziskas pašorganizācijas principa, tam izmantojot represīvo genomu daļas (heterohromatīna) tīklu. Eksperimenti parādīja, ka pēc vēža šūnu apstrādes ar induktoru 15 minūšu laikā, sadrumstalojoties heterohromatīna tīkla mezgliem, tiek atritināta DNS, un atbrīvots milzīgs genoma ekspresijas vilnis.

Tā virsotnē 1-3 stundu laikā nostabilizējas jauns šūnas 'likteņa' ceļš, lai sāktu normalizāciju. Šis "powerlaw" mehānisms tika pierādīts ar mikroskopiskām, biofizikālām un molekulārām metodēm. Citos eksperimentos pētnieki parādīja genoma tīkla radiāli-koncentriska elastiskā struktūru, kas pulsējot ļauj genoma ekspresijai pastāvīgi adaptēties vidē.

Pētījuma autori: LZA īstenā locekle Jekaterina Ērenpreisa, Bc. Jēkabs Krīgerts, Dr.biol. Kristīne Salmiņa, Dr.biol. Inna Inaškina, Fēlikss Rūmnieks, Dr.biol. Pāvels Zajakins, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, PhD Tālivaldis Freivalds, LU Kardioloģijas un Reģeneratīvās medicīnas institūts.

4. Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās.

Starpdisciplināra pētījuma ietvaros zinātnieki izstrādāja un demonstrēja jaunus tehnoloģiskos risinājumus inficēšanās riska mazināšanai slimnīcās un citās augsta riska zonās.

Tika izveidoti septiņi prototipi – gaisa dezinfekcijas iekārta, dezinfekcijas vārti, virsmu attīrošs robots ar iespēju atpazīt konkrētus objektus, roku dezinfekcijas kontroles iekārta, anti-virāls caurspīdīgs pārklājums, dabā pašdegradējošs masku filtra materiāls, dezinficējošs šķidrums ar ilgstošu anti-virālu iedarbību.

Tāpat pētnieki izveidoja aizsargapģērba ražošanas vadlīnijas un sagatavoja vairākas starptautiskas zinātniskās publikācijas. Visas tehnoloģijas mērogojamas līdz produktam īsā laikā, un to ieviešana slimnīcās, skolās, transportā varot samazināt inficēšanās ar Covid-19 riskus.

Pētījuma autori: LZA īstenais loceklis Tālis Juhna, Dr.sc.ing. Linda Mežule, LZA īstenais loceklis Ivars Kalviņš, LZA īstenais loceklis Juris Purāns, LZA īstenais loceklis Andris Šutka, Dr.sc.ing. Inga Dāboliņa, Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, Dr.biol. Ilze Irbe, Dr.med. Ivars Vanadziņš, LZA korespondētājloceklis Atis Elsts, Mg.iur. Andreta Slavinska, Dr.biol. Anna Zajakina, Dr.sc.ing. Andris Martinovs, Dr.phys. Atis Skudra, LZA korespondētājlocekle Gita Rēvalde, Dr.sc.ing. Agris Ņikitenko, Dr.chem. Kārlis Pajuste, Mg.sc.ing. Aleksandrs Ļevinskis, RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, RSU, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Elektronikas un datorzinātņu institūts.

5. Latvijai jauna DNS bakteriofāgu izolēšanas un padziļinātas izpētes virziena attīstība.

LZA norāda, ka baktēriju vīrusi – bakteriofāgi – ir visizplatītākie un daudzveidīgākie bioloģiskie objekti uz Zemes. Kopš to atklāšanas 20. gs. sākumā bakteriofāgiem vai to gēnu produktiem rasts pielietojums vairākās jomās, piemēram, molekulārā bioloģijā, medicīnā, pārtikas industrijā un lauksaimniecībā. Tiesa, vairums no plaši pielietotajiem bakteriofāgu produktiem līdz šim iegūti no pavisam neliela bakteriofāgu skaita. Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā laika posmā no 2006. līdz 2021. gadam no dažādiem vides avotiem pētnieki ieguva un daļēji raksturoja DNS bakteriofāgu kolekciju, kas šobrīd sastāv no vairāk nekā 50 atšķirīgiem izolātiem.

Lielākā daļa šo kolekcijas objektu ir pilnībā sekvenēti, un to anotētie genomi tiek sistemātiski deponēti publiskos bioloģisko sekvenču repozitorijos. Īpaši interesantie izolāti tiek padziļināti raksturoti, un iegūtie rezultāti tiek publicēti augstas raudzes zinātniskajos žurnālos.

Šo pētījumu gaitā ir atklāti vairāki unikāli bakteriofāgi, kas reprezentē jaunas bakteriofāgu ģintis, un līdz ar to ievērojami paplašina pētniekiem zināmo bakteriofāgu daudzveidību. Bakteriofāgu nozīme slēpjas apstāklī, ka to genomi ir ar līdz šim neizpētītām funkcijām apveltītu proteīnu krātuve, tāpēc paralēli fāgu genomu izpētei zinātnieki aizsākuši arī šīs "krātuves" proteīnu strukturāli-funkcionālus pētījumus, lai saprastu šo proteīnu bioloģiskās funkcijas un lomu fāgu un to saimniekbaktēriju dzīves ciklos.

Pētniekiem izdevies noteikt struktūru un funkciju dažiem interesantiem proteīniem, kas attiecināma arī uz šo proteīnu līdziniekiem citos bioloģiskos objektos. Tāpat arī zinātnieki domā par jaunatklāto fāgu un to genomu kodēto produktu praktiska pielietojuma iespējām.

Pētījuma autori: Mg.biol. Ņikita Zrelovs, Mg.biol. Elīna Černooka, Dr.biol. Jānis Rūmnieks, Dr.biol. Andris Kazāks, Dr.biol. Andris Dišlers, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

6. Mūsdienīga zinātniska latviešu gramatika angļu valodā.

Kā norāda LZA, pirmo reizi Latvijas zinātnes vēsturē ir publicēta mūsdienīga zinātniska latviešu gramatika angļu valodā – monogrāfijā apkopoti vairāku gadu zinātniski gramatikas teorijas, metodoloģijas un tipoloģijas pētījumi, kas balstīti latviešu valodas materiālā.

Monogrāfijas mērķis ir ziņas par latviešu valodu padarīt pieejamas plašākai auditorijai kā Latvijā, tā ārpus tās. Tas ir svarīgi gan cilvēkiem, kam latviešu valoda ir dzimtā vai kas prot latviešu valodu, gan arī tiem, kas interesējas par Latvijas kultūru, vēsturi un latviešu valodu.

LZA uzsver, ka arī ārzemju valodnieku vidū vērojams liels pieprasījums pēc sistēmiska un uzticama dzimtās valodas runātāju sagatavota mūsdienīga latviešu valodas apraksta angļu valodā, jo šāds materiāls ir vitāli nepieciešams latviešu valodas gramatiskās sistēmas kā zinātnisku pētījumu objekta nonākšanai starptautiskā apritē.

Darba autores ir Andra Kalnača, Ilze Lokmane, LU Humanitāro zinātņu fakultāte.

7. Kolektīvā monogrāfija "Zinātnes valoda: stils, teksts, konteksts".

Ventspils Augstskolas un Liepājas Universitātes pētnieki izdevuši kolektīvo monogrāfiju "Zinātnes valoda: stils, teksts, konteksts", kas ir divu gadu garumā veiktas analīzes rezultāts. Monogrāfija izstrādāta LZP fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā "Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā".

Monogrāfijā apskatīta zinātnes valodas saikne ar vispārlietojamo valodu, zinātnieku stratēģija un taktika zinātnes valodas izvēlē, daudzvalodība zinātnē un latviešu zinātnes valodas izpētes vēsture. Paredzēts, ka šis izdevums būs noderīgs skolēniem un skolotājiem, studējošajiem un docētājiem, pētniekiem un citiem interesentiem.

Projekta darbības rezultātā ir tapusi digitālā datubāze un mobilā lietotne "Zinātnes valoda", kas nodrošina praktisku palīdzību zinātnisko un akadēmisko tekstu izstrādē, sniedzot atbalstu skolēniem, studentiem, docētājiem un pētniekiem.

Pētījumu veidoja tā vadītāja Agnese Dubova un autoru kolektīvs.

8. Pētījums Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai pandēmijas ēnā un pēckrīzes apstākļos.

Inna Šteinbuka (zin.red.), autoru kolektīvs. "Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas = Latvian Economy in the Shadow of Pandemic and Opportunities of the Post-Crisis Recovery". Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2021.

Kā norāda LZA, monogrāfijas mērķis ir prognozēt ekonomikas "slimības" turpmāko gaitu un atrast spēcīgas zāles ekonomikas ātrākai izveseļošanai. Pētījuma laikā izdevies apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus.

Monogrāfija tapa valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes" ietvaros.

Pētījuma rezultātā izstrādātas rekomendācijas politikas veidotājiem, lai mazinātu krīzes postošo ietekmi un izvestu ekonomiku no turbulences zonas.

9. Pētījums Latvijas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu pārstrukturēšanai pēkšņas pārtikas sistēmas krīzes laikā un pēc tās.

Autoru kolektīvs – 29 zinātnieki un studenti – pārtikas tehnoloģiju inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Dārzkopības institūta un galvenā redaktore LZA īstenā locekle Irina Pilvere, izmantojot uzkrātās zināšanas dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā, veica pētījumu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu pārstrukturēšanai pēkšņas pārtikas sistēmas krīzes laikā un pēckrīzes laikā.

Analizētas iespējas, kā atjaunot pārtikas ķēdes pēc Covid-19 izraisītajiem ekonomiskās darbības ierobežojumiem septiņās lauksaimniecības nozarēs, pētījumā iesaistot nozaru ekspertus. Sagatavoti priekšlikumi uzņēmējiem un politikas veidotājiem. Veikta detalizēta dārzkopības analīze, izvērtējot Latvijā audzēto 46 augļu un dārzeņu sugu svaigas produkcijas pieejamības periodu tirdzniecībā. Noteikts pašreizējais un nepieciešamais vietējās produkcijas nodrošinājums Latvijas tirgū.

LZA norāda, ka monogrāfijā atspoguļots zinātniski pamatots četru nedēļu pārtikas paku modelis siltu pusdienu pagatavošanai mājās krīzes apstākļos 1.-4. klašu skolēniem. Tas balstīts uz gatavo ēdienu uzturvērtības analīzi, kas atspoguļo patieso uzturvielu nodrošinājumu, sniegti videi draudzīgi iepakojuma risinājumi.

10. Grāmata par mežzinātnes institūtu "Silava".

Grāmata "Silavieši. Stāsti par Latvijas mežu un meža zinātniekiem" sagatavota un izdota par godu Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" dibināšanas 75. gadskārtai.

Grāmatā lasāmi stāsti par LVMI "Silava" darbību — pētniecības virzienu, institucionālo, administratīvo un kolektīvo attīstību — un svarīgākajiem notikumiem pēdējo 25 institūta darbības gadu laikā.

Grāmatas autori ir Ēriks Hānbergs un Jurģis Jansons.

11. Grāmata "Koksnes mācība".

Kā norāda LZA, šis ir pirmais latviešu autora darbs par koksnes makro, mikro un ķīmisko uzbūvi, par koku sugu koksnes vizuālo atpazīšanu, fizikālo un mehānisko rādītāju novērtēšanu un koku sugu raksturošanu.

Grāmatā detalizēti aprakstītas koksnes īpašību mainība no vietas stumbrā, augšanas reģiona, veikto mežsaimniecības pasākumu, ciršanas laika, fizikālo, bioloģisko un citu faktoru ietekmes.

Grāmatas autors ir Dr.sc.ing Leonards Līpiņš.